Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Vīna un uzkodu vietā - nākotnes profesija IKT jomā

Foto: Publicitātes foto

“Es iemiesoju stereotipu par to, kas ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jeb IKT jomas pārstāvis, proti, es esmu programmētāja, vienīgi es neesmu vīrietis,” smejoties ar sevi iepazīstina Austra Marta Jirgensone. “Un pēc dabas esmu ekstraverta,” vēl kādu mītu par programmētājiem apgāž jaunā profesionāle. Un tiešām – saruna par profesijas izvēli un darba izaicinājumiem aizrit vieglā un gaišā noskaņā.

Vēlreiz par stereotipiem

Turpinot tēmu par stereotipiem, Austra Marta piekrīt, ka vīrieši programmēšanas jomā skaitliski pagaidām vēl dominē: “Visos līdzšinējos projektos, kuros esmu strādājusi, sieviešu programmētāju ir mazāk, tomēr man nav bijis jāsaskaras ar piezīmēm par to, ka esmu sieviete, kura darbojas netipiskā lauciņā.” Viņa piebilst: ja tu esi labs programmētājs, dzimumam vispār nav nekādas nozīmes.

Arhitektūra un mode

Profesijas izvēle nekad nav viegla un vienkārša. Austra Marta pēc pamatskolas iestājusies Rīgas Celtniecības vidusskolā, kur mācījusies arhitektūru, vēlāk augstskolā apguvusi modes menedžmentu. Pēc studijām likumsakarīga bija izvēle sākt darba gaitas arhitektūras un būvniecības jomā - strādājusi pārdošanā un mārketingā, piedalījusies arī Arhitektūras gada balvas organizēšanā. Darbs bijis tik intensīvs, ka kādā brīdī prasījies iepauzēt: “Jutos izdegusi un izsīkusi, jo bija daudz pienākumu un ilgas darba stundas. Par laimi, biju iekrājusi naudu, līdz ar to patiešām varēju paņemt pauzi un atpūsties.”

Uzkodu vietā - programmēšana

“Laikā, kad atpūtos un krāju spēkus nākamajiem dzīves izaicinājumiem, draudzene, kura tobrīd strādāja nodibinājumā “TechHub Riga”, mani uzaicināja uz vienu viņu organizēto pasākumu, vilinot, ka būs vīns un uzkodas. Man likās - o, ļoti labi, jāaiziet, jo kuram gan nepatīk vīns un uzkodas! Draudzene kavēja, rezultātā es vienkārši sāku klausīties, par ko pasākumā īsti runā. Pirms tam šajā sfērā vispār nebiju iedziļinājusies,” atzīst Austra Marta. Klausoties uzaicināto viešņu pieredzē par programmu "She Goes Tech", kuru rīkoja “Riga TechGirls” sadarbībā ar “Accenture”, jaunā sieviete vēl nenojauta, ka dzirdētais mainīs viņas dzīvi.

“Meitenes stāstīja par programmu, dalījās ar savu pieredzi. Dzirdētais man likās ļoti interesanti. Aizgāju mājās, palasīju un papētīju vairāk. Tā kā nedaudz biju strādājusi ar ikgadējā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu nozares pasākuma “TechChill” komunikācijas jautājumiem, likās, ka idejas līmenī man ir skaidrs, kas ir programmēšana, bet sapratu, ka būtu lieliski uzzināt kaut ko vairāk. Vienam no saviem draugiem programmētājiem pajautāju, kuru no piedāvātajām programmām viņš man ieteiktu izvēlēties,” tālākos notikumus atstāsta jauniete. Draugs, zinot viņas raksturu un intereses, rekomendējis mācīties “JavaScript”, sakot, ka tā ir laba izvēle pirmajai apgūstamajai programmēšanas valodai. Turklāt šī valoda ir piemērota mājaslapu vizuālās daļas veidošanai. “Gan arhitektūrā, gan modes menedžmentā nav stāsts tikai par vizuālajiem risinājumiem, abās jomās ir arī daudz tehnisku lietu. Līdz ar to manās izvēlēs visu laiku saskaras vizuālais un tehniskais. Arī programmēšanā domāju, kā šīs abas lietas apvienot,” apmierināta ir jaunā programmētāja.

Jo vairāk mācās, jo vairāk patīk

“Programmēšanas valodas “JavaScript” apgūšanas process sastāv no divām daļām. Sākumā likās, ka pirmo daļu mācos jautrībai un laika aizpildīšanai, bet pamazām sapratu, ka šis ir tas, kas man riktīgi patīk un ko vēlos darīt arī turpmāk. Kad pabeidzu mācības, uzņēmums “Accenture” piedāvāja darbu. Un tā sakās mana karjera,” stāsta Austra Marta. Pēc kāda laika sieviete pieņēmusi jaunus izaicinājumus un nu strādā “Draugiem Group” uzņēmumā “Mapon”, veidojot mājaslapas vizuālos risinājumus.

Programmēšana nav garlaicīga!

Cilvēki, kuri nav iedziļinājušies jautājumā, kāds ir programmēšanas process, reizēm domā, ka tā ir joma, kurā valda rutīna un garlaicība. Austra Marta ir pretējās domās: “Man liekas, ka programmēšana nav joma, kur tā īsti var iestāties rutīna. Visu laiku ir jauni izaicinājumi, kuri ir jārisina. Un visi tie ir tik dažādi!” Programmētājai visbiežāk nākas saskarties ar divu veidu izaicinājumiem. Vieni ir mazie – piemēram, podziņa nobīdījusies vai kaut kā nepareizi izskatās, vai jāatjauno bildes, kas izskatās greizi. Un tad ir lielie izaicinājumi – piemēram, lapas validācija nav pareiza, kaut kas nav kārtībā ar kontaktu formu, neparāda kļūdas paziņojumu, tad, kad tas būtu nepieciešams, līdz ar to rodas sajūta, ka pieteikumu forma ir nosūtīta, lai gan patiesībā nav. Un tad lielais izaicinājums un azarts ir šīs problēmas atrisināt.

Kļūdu labošana – piņķeris piņķera galā?

“Bieži ir situācijas, kurās nezinu labāko risinājumu. Bet tas ir tāpēc, ka es programmēju salīdzinoši nesen, līdz ar to teju katra problēma ir kaut kas jauns un nebijis. Katrs jaunais uzdevums ir izaicinājums – es meklēju atbildes internetā, domubiedru forumos, mācību materiālos. Lieku kopā visas iespējamās zināšanas un analizēju, kas varētu būt par iemeslu, kāpēc kaut kas nesanāk vai nestrādā,” piedzīvotajā dalās Austra Marta. Pati gan nosmej, ka viņai vēl relatīvi vienkārši, jo kļūdas ir viegli redzamas: “Es paskatos mājaslapā un uzreiz redzu, kas tur notiek. Tad sēžu un pētu, kā to varētu risināt. Sajūta pēc tam, kad ir izdevies, ir vienkārši izcila. Sevišķi tad, ja esi pie kāda jautājuma strādājis vairākas dienas, reizēm pat nedēļu, un nekas nav sanācis, bet pēkšņi viens risinājums perfekti strādā.”

Komūnas spēks

“Ir forši, ja situācijās, kad nevaru atrast kļūdas risinājumu, ir kāds, ar ko parunāt. Jaunam un nepieredzējušam programmētajam tas ir ļoti svarīgi. Ir bijušas situācijas, kur es patiešām netieku galā. Skatos un nevaru saprast, kā atrisināt situāciju. Un nav neviena, kam pajautāt. Tad nekas cits neatliek, kā meklēt atbildes internetā un tematiskajos forumos. Nav jau neiespējami, bet process tādā situācijā ir garāks un laikietilpīgāks. Katrā ziņā es ļoti novērtēju komūnu, kas pasaulē programmēšanas jomā ir izveidojusies. Atzītiem profesionāļiem var sekot sociālajos tīklos un vērot, kā viņiem klājas, kādas problēmas un aktualitātes ir viņu profesionālajās dzīvēs. Turklāt citi programmētāji arī labprāt dalās ar savām idejām un zināšanām. Reizēm, ja es ar kaut ko netieku galā, iesaistu kādu no saviem mentoriem vai kolēģiem, un rezultātā viņi paši aizraujas ar problēmas risinājumu meklējumiem,” ieskicē jaunā speciāliste, piebilstot, ka programmētājiem ir jāpatīk darba procesam un jāgrib novērst ķibeles, ja kaut kas īsti nestrādā.

Programmēšanas valodas un spēja iemācīties

“Programmēšanas valodām savā starpā ir zināmas līdzības, kas to apgūšanu padara vieglāku. Līdzīgi kā ar īstajām valodām – jo vairāk zini, jo katru nākamo vieglāk iemācīties,” tā par šīs jomas apguvi stāsta speciāliste. “Programmēšanas valodu darbības principi ir relatīvi līdzīgi, mēdz atšķirties sintakse jeb veids, kā tās pieraksta, atšķiras koncepti, kā realizēt kādas iebūvētās funkcijas. Tā kā es sāku mācīties “JavaScript”, es mazliet varu strādāt “PHP”, vēl mazliet esmu strādājusi ar valodu “Python”. Tā pamazām audzēju savas zināšanas un pieredzi.”

Pašu mācīšanās procesu Austra Marta raksturo kā ietilpīgu, īpaši sākumposmā: “Programmēšanas apguve vairāk ir pacietības un neatlaidības jautājums. Jāsaka, ka programmēšana ir grūta un visus jaunos konceptus apgūt ir sarežģīti, bet, ja programmēšanas process patīk, tad ir vērts to darīt, jo ir neizsakāma gandarījuma sajūta tad, kad kaut kas patiešām izdodas.”

Izvēlēties programmēšanu otrreiz

“Ja pirms iestāšanās augstskolā būtu sapratusi, kas ir programmēšana, liela varbūtība, ka es šo virzienu jau uzreiz būtu izvēlējusies. Taču nekas nav zaudēts. Ir daudz resursu, ko es varu tagad izmantot savai profesionālajai pilnveidei. Piemēram, Hārvardas CS50 kurss, ko es tagad apgūstu, ir pieejams pilnīgi bez maksas. Dažādu online kursu patiešām ir daudz. Katrs noteikti kaut ko var piemeklēt savām vēlmēm un vajadzībām. Protams, pašmācība prasa zināmu disciplīnu, bet, ja ir interese, tad to ir iespējams paveikt,” stāsta Austra Marta.

Atalgojums kā motivācija

“Es varu pateikt godīgi, jaunajiem programmētajiem sākumā atalgojums nemaz nav tik liels. Bet tas ir normāli un saprotami, ka ikvienam jaunam censonim ikvienā industrijā sevi sākumā ir jāpierāda,” pārliecināta jaunā profesionāle. “Jā, programmētājiem potenciālie algas griesti ir salīdzinoši augsti, bet tas nenozīmē, ka kāds tev maksās tik tāpēc, ka esi pamācījies programmēšanu. Es IKT jomā strādāju pusotru gadu un tikai tagad esmu sākusi saņemt konkurētspējīgāku atalgojumu.” Austra Marta piebilst, ka ikvienam, kurš nolemj mainīt profesiju, jārēķinās, ka sākotnēji atalgojums, iespējams, nebūs tāds, pie kāda ir pieradis iepriekš. Tomēr, ja programmēšana aizrauj, pārmaiņas ir tā vērtas!

Intervija tapusi Karjeras nedēļas 2021 pasākumu ietvaros. Karjeras nedēļu sadarbībā ar partneriem reģionos organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Šogad Karjeras nedēļa ar moto “IKT tavai karjerai” veltīta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares iepazīšanai, apzinoties to aktualitāti un lietojumu sadzīvē, izzinot plašo IKT profesiju spektru, atklājot tām nepieciešamās prasmes un uzklausot iedvesmojošu nozares pārstāvju stāstus. Karjeras nedēļu finansē Eiropas Sociālā fonda projekts “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.

Svarīgākais
Uz augšu