Euphorbia pulcherrima, eiforbija, Ziemassvētku zvaigzne, puansetija – visi šie vārdi apzīmē krāšņo, visbiežāk koši sarkano zvaigznes formas augu, kas rada Ziemassvētku noskaņu ne vienā vien mājā. Pavisam drīz puansetijas parādīsies veikalu plauktos, atgādinot – arī svētki nav aiz kalniem. Puansetiju mūžs mēdz būt gaužām īss, taču vaina ir nevis pašos augos, bet gan nepareizā kopšanā.
Puansetija – krāšņs dekors ne tikai Ziemassvētkos
Kā apieties ar kaprīzajām Ziemassvētku zvaigznēm, lai tās priecētu acis ilgāk nekā vienu svētku nedēļu, stāsta “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste Līna Spure.
“Ne viens vien būs piedzīvojis, ka puansetijas zied īsu brīdi, tad nomet lapas un beidz savu dzīves ciklu. Taču patiesībā puansetijas ir daudzgadīgi augi, kurus vairums cilvēku vienkārši nepareizi kopj,” atklāj Spure. Lielākoties puansetijas pie mums sasniedz 35 centimetru augstumu, bet augi, kas tiek pienācīgi aprūpēti, var izaugt pat 50–60 centimetru augsti un kļūt par krāšņu, zaļu dārza rotu vasarā un priecēt ar ziediem Ziemassvētkos. Savvaļas puansetijas dzimtajā Meksikā un Centrālamerikas reģionā sasniedz pat 4 metru augstumu.
Sāk ziedēt, kad dienas kļūst īsākas
Atšķirībā no daudziem citiem augiem puansetija negaida, kad dienas stiepsies garumā, bet ilgojas pēc brīža, kad tās saraujas. Tāpēc arī veikalos ziedošas puansetijas var iegādāties vēlā rudenī un īsi pirms Ziemassvētkiem – tas ir puansetijas ziedu laiks.
Lai atkārtoti uzziedinātu puansetiju, septembra beigās tās diena krietni jāsaīsina: šim augam vajag 8 stundas gaismas un 16 stundas pilnīgas tumsas. Šāds dienas režīms jāievēro diezgan ilgi, apmēram līdz 1. decembrim, kad dienas ir pietiekami īsas, lai puansetijai būtu gana ar dabisko dienu. Tā diezgan ātri uzziedēs – tieši uz Ziemassvētkiem.
Skaista un draudzīga
Populārākās, īpaši Ziemassvētkos, ir sarkanās puansetijas, taču tās pieejamas arī dažnedažādās citās krāsās: baltas, rozā, oranžas, divkrāsainas un svītrainas baltās krāsas kombinācijā ar citiem toņiem. Jāņem vērā, ka puansetijas košā, krāsainā zvaigznes daļa nav tās zieds, bet gan lapas, kas ar laiku iekrāsojas. Vasarā labi kopta puansetija būs kupla un vienmērīgi sulīgi zaļa. Pats ziediņš ir sīks, dzeltens un visai neizskatīgs, un tas redzams zvaigznes viducī.
Puansetijas nav indīgas ne cilvēkiem, ne mājdzīvniekiem, vienīgi, nolaužot zariņu, baltā sula, kas iztek no lūzuma vietas, alerģiskākiem cilvēkiem var izraisīt dermatītu, tāpēc ieteicams strādāt ar cimdiem. Tāpat jāuzmanās, ja mājās ir mazi bērni, taču nav jābaidās, ka košo augu kāds gribētu likt uz kārā zoba – puansetijas sulai ir nepatīkama garša.
Jāuztur mitrums un mērena temperatūra
Pats galvenais noteikums, audzējot puansetiju – tai visu laiku jāatrodas mitrā augsnē, taču ne liekā slapjumā, tāpēc pēc laistīšanas pāri palikušais ūdens noteikti jānolej. Vienlaikus jāpieskata, lai puansetijas augsne ne mirkli nebūtu sausa. Viena no galvenajām problēmām, kāpēc augs tik tikko pārdzīvo svētkus, ir tā, ka cilvēkam aizmirstas to regulāri aplaistīt.
Otrs priekšnoteikums ir mērena gaisa temperatūra: 18–22 grādu robežās, kas puansetijai ir ideāla komforta temperatūra. Tai noslīdot zem 10 grādiem vai paceļoties virs 28 grādiem, augs, visticamāk, aizies bojā.
Tāpat puansetijas nemīl caurvēju un straujas temperatūras svārstības. Tāpēc palodze, kuru no apakšas silda radiators, bet no augšas dzesē caur logu stikliem nākošais vēsums un vēdināšanas režīmā atvērts logs, šai puķei nederēs. Līna Spure iesaka puansetiju turēt tādā vietā, kur nav paredzamas straujas temperatūras svārstības. Piemēram, gaišā istabā to var droši likt uz galda, jo šim augam pietiks ar labu istabas apgaismojumu, tam nav jāatrodas tieši pie loga.
Vasarniece, kas ziemā uzzied atkal
Lai puansetija uzkrātu spēkus un ziemā atkal uzziedētu, pa vasaru tai ieteicams atpūsties dārzā, vēlams, pusēnainā vai ēnainā vietā, kur to var gan iestādīt, gan izlikt ar visu podiņu. Taču jāņem vērā, ka arī dārzā darbojas tas pats likums – augsnei visu laiku jābūt mitrai! Ārā šis augs nepārziemo, tāpēc tam jāļauj izziedēt telpās. Rudens mēnešus, kad puansetijai vajadzīga īsa diena un gara nakts, tā lieliski var pārlaist pagrabā, ja pa dienu tai var nodrošināt nepieciešamo gaismas devu.
Nav nozīmes, vai puansetija, kuru iegādājaties, audzēta Holandē, Vācijā, Dānijā vai tepat Latvijā. Tas ir svarīgi ziemcietēm, kuras, augušas vietējā klimatā, spēs labāk piemēroties tieši tādi apstākļiem, kādos audzētas; puansetijas tiek uzturētas un izziedinātas mākslīgi, tāpēc tām ir vienalga.
Lai augs krāšņi kuplotu
Puansetija jāmēslo tikai tad, kad tai nāk jauni dzinumi vai lapas. Derēs jebkurš universāls mēslojums ziedošiem augiem vai zaļajiem augiem. Tas jāatšķaida uz pusi vājākā koncentrācijā un jāmēslo ne biežāk kā reizi trijās vai četrās nedēļās. Ja augs sāk izstīdzēt, to var apgriezt. Piemērotākais laiks ir vēls pavasaris, kad to var saīsināt pat līdz 15 centimetriem, palīdzot tam augt kuplumā un atjaunoties.
Puansetijas kalendārs
Ziemassvētki. Priecājieties par krāšņajām puansetijām! Neaizmirstiet tās regulāri aplaistīt.
Valentīndiena. Puansetijai sāk parādīties jauni zariņi, to var apgriezt un formēt, pārstādīt, ja nepieciešams.
Vasarsvētki. Jūnijā puansetiju var apgriezt pat par trešo daļu, lai tā būtu kuplāka.
Jūlijā tai jāļauj izbaudīt vasaru – daudz gaismas, izvairoties no tiešiem saules stariem.
Miķeļdiena. Puansetijas diena jāsamazina uz 8 stundām; var arī nedaudz pazemināt temperatūru – līdz 14–16 grādiem, kā arī atturēties no mēslošanas.
1. decembrī puansetiju ceļ goda vietā un gaida, kad Ziemassvētku zvaigzne nolaidīsies tieši jūsu mājoklī!