1518. gada jūlijā Svētās Romas impērijas pilsētas Strasbūras pilsētas iedzīvotājus pēkšņi pārņēma nekontrolējama un nepārvarama vēlme dejot. Viss sākās ar pilsētas iedzīvotāju Frau Trofeju, kura pēkšņi uzgāja uz pilsētas ielas un sāka klusībā locīties, griezties un raustīties. Savu solo deju viņa turpināja gandrīz nedēļu, kad viņai pievienojās vēl kādi trīs duči Strasbūras iedzīvotāju. Nē, tā nebija moderna mākslas performance vai tā saucamais “flešmobs”, tas bija dejojošais mēris.

Līdz augustam dejojošā epidēmija bija savā varā sagrābusi vismaz 400 upuru. Nerodot skaidrojumu dīvainajai epidēmijai, vietējie ārsti vainoja “karstas asinis” un ieteica slimniekiem drudzi vienkārši izdejot.

Tāpēc tika uzcelta skatuve un pieaicināti profesionāli dejotāji. Pilsētas galvas pat nolīga vietējo ansambli, lai dejām būtu arī muzikāls pavadījums, tomēr nebija ilgi jāgaida, kad deju maratonam pievienojās arī nāve ar savu izkapti. Daudzi dejotāji pārgurumā vienkārši sabruka uz zemes, bet citi pat nomira no sirdstriekas.

1518. gada dejojošā mēra epidēmija bija nāvējošākā un vislabāk dokumentētā epidēmija no vairāk nekā desmit dejojošā mēra gadījumiem, kas kopš 1374. gada bija norisinājušies Reinas un Mozeles upes piekrastē.

Par 1518. gada vasaras notikumiem rakstīja daudzi. Ziņas atrodamas visdažādākajos dokumentos un hronikās, kas savākušies gadu desmitu un simtu laikā.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X