:format(webp)/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)
Edvards Lūkass bija viens no pirmajiem rietumvalstu žurnālistiem, kurš Rietumu medijos rakstīja par Austrumeiropu. Kā domnīcas "Center for European Policy Analysis" (CEPA) analītiķis viņš joprojām turpina iedziļināties reģiona politiskajās aktualitātēs. Rīgas konferences 2021 ietvaros sarunā ar portālu TVNET Lūkass sniedz savu skatījumu uz jaunākajām norisēm - Pandoras dokumentiem un naudas ietekmi politikā, Polijas nākotni Eiropas Savienībā, Lietuvas ārpolitiku pret Ķīnu, to, ko Eiropas pozīcijai uz globālās skatuves nozīmē palikšana ārpus jaunās AUKUS partnerības.
- Jūs esat rakstījis par Austrumeiropu jau ļoti ilgi...
- Mūžīgi!
- Un tad, kad gandrīz neviens cits Rietumos to vēl nedarīja un par šo reģionu neko daudz nezināja. Pēdējais laiks Centrālajā un Austrumeiropā bijis notikumiem bagāts. Visupirms - Pandoras dokumenti. Milzīgs pētnieciskais projekts, kurā bija iesaistīti simtiem žurnālistu, un visvairāk pieminēto politiķu bija tieši no Krievijas un Ukrainas. Taču šķiet, ka šādi atklājumi vairs neizraisa sevišķi plašu rezonansi - galu galā Aleksejs Navaļnijs un viņa organizācija ar to nodarbojās gadiem ilgi.
- Jums taisnība. Bija gan Panamas dokumenti, gan Paradīzes dokumenti, tagad arī Pandoras dokumenti. Tā ir sarežģīta tēma, bet Rietumos sabiedrības viedoklis ātri pagurst. Tas mani ļoti sarūgtina. Taču kaut kāda ietekme šiem dokumentiem ir, piemēram, domāju, ka premjerministra Andreja Babiša partijas sakāve vēlēšanās Čehijā bija daļēji saistīta ar to, ka atklātībā nonāca informācija par viņa īpašumiem ofšoros.
Ļoti cerīgi raugos arī uz ASV Kongresa grupu pret kleptokrātiju, kurā pārstāvētas abas partijas un kura virza uz izskatīšanu labus likumprojektus par aktīvu iesaldēšanu, sankcijām un tamlīdzīgi. Vismaz Kongresā riteņi griežas. Mani iepriecina arī Eiropas Parlaments, kas demonstrē patiesu izpratni par šiem jautājumiem.