Saeimas opozīcija kritizē valdības izdoto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (4)

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka eksperti nav piekrituši valdības izvēlētajiem modelim, jo ārkārtējās situācijas rīkojums neuzlabošot kritisko situāciju ar saslimstību. Cilvēki mirst, jo valdība atsakās pieņemt lēmumus, kas novērstu Covid-19 izplatību, norādīja politiķis. Vairākas nedēļas eksperti, tajā skaitā, mediķi norādīja, ka tuvojamies kritiskai situācija, taču tas nav ņemts vērā, akcentēja deputāts.

Tuvākajā laikā būs līdz 3000 saslimušajiem dienā, pārslogotas slimnīcas, būs jātaisa "kara laika" hospitāļi, teica Valainis, piebilstot, ka, viņaprāt, tas liecina par Ministru kabineta bezdarbību Covid-19 krīzes novēršanā, un valdība ar savu lēmumu pašlaik pieļauj savu lielāko kļūdu.

Partijas "Republika" pārstāvis Kaspars Ģirģens aicināja noraidīt šo rīkojumu, jo ar to tiekot diskriminēti uzņēmēji. Tajā pašā laikā netiek ierobežotas rindas pie "Lidl", norādīja politiķis. Ģirģens arī pauda neizpratni, par Vakcinācijas projekta nodaļas darbību, lai nodrošinātu atbilstošu informāciju par vakcinācijas procesa veikšanu.

Vienlaikus viņš teica, ka nosacījums par ugunsdzēsēju un policistu obligātu vakcinēšanos esot "dumjš lēmums", jo situācijā, kad trūkst 110 ugunsdzēsēju, būšot grūti pie tik mazas piedāvātās algas atrast jaunus darbiniekus, ja pašreizējie darbinieki šī nosacījuma dēļ vairs nevarēs strādāt.

"Republikas" līderis Vjačeslavs Dombrovskis teica, ka ir ļoti grūti pārliecināt cilvēkus par vakcināciju, un viņš atzina, ka pašam tas bieži nav izdevies. Viņš esot novērojis, ka pusotra gada laikā ne valdību, ne Saeimu neinteresēja tas, kāpēc tik daudzi cilvēki nevēlas vakcinēties.

"Viņi domā, ka daļa sabiedrības ir stulba un aprobežota," teica Dombrovskis, piebilstot, ka nespējot pārliecināt iedzīvotājus par vakcināciju, viņi tiek piespiesti. Viņaprāt, ar šo rīkojumu valdība saka, ka tai nav izdevies pārliecināt cilvēkus vakcinēties pietiekamā skaitā, lai novērstu krīzi veselības aprūpē. Viņš uzskata, ka šis rīkojums, visticamāk, to nenovērsīs un nesasniegs galveno mērķi.

Dombrovskis arī kritizēja valdības rīkojumu par to, ka tajā nav iecelta skaidra atbildīgā persona. No viņa teiktā izriet, ka vienlaicīgi atbildīgs ir veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un Krīzes vadības padome, kuru vada Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Savukārt parlamentāriete Jūlija Stepaņenko (LPV) prognozēja, ka rīkojums drīzumā varētu tikt atzīts par Satversmei neatbilstošu. Deputāte pauda, ka arī Satversmes 116.pants, kurš pieļauj daļas iedzīvotāju tiesību ierobežošanu, neparedzot tādus ierobežojumus, kādus noteikusi valdība. Sašķirojot cilvēkus pēc vakcinēšanās statusa, nenotiek cīņa ar Covid-19, bet ar cilvēkiem, uzskata Stepaņenko. Politiķe uzsvēra, ka nedrīkst atbalstīt šo rīkojumu, jo tā būtu "cietsirdība", atbalstot cilvēku "segregāciju".

"Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs akcentēja, ka katram nelaimes gadījumam ir vārds un uzvārds, un veselības aprūpē to galvenokārt saista ar Pavļutu, tomēr, parlamentārieša ieskatā, veselības ministrs neesot vienīgais vainīgais. Viņš teica, ka katastrofāla situācija medicīnā ir gadiem ilgas bezdarbības rezultāts.

Kabanovs teica, ka valsts slimnīcas kļuvušas par milzīgiem uzņēmumiem ar komercieņēmumiem un desmitiem miljonu eiro apgrozījumu, kas neesot pieņemami.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā ir daudz pamestu slimnīcu, kuras varētu pārvērst par Covid-19 ārstēšanas nodaļām, kā piemēru minot Linezera slimnīcu. Viņš arī teica, ka valdībai bijis pietiekami laika mīkstināt imigrācijas noteikumus un piesaistīt medmāsas un ārstus no ārvalstīm. "Saskaņietis" uzskata, ka šis ārvalstu medpersonāls dažu mēnešu laikā iemācītos valsts valodas pamatus un varētu palīdzēt uzveikt krīzi medicīnā.

Tikmēr Jaunās konservatīvās partijas deputāts Juris Rancāns teica, ka viņam ir skumji skatīties, ka demokrātiskās tiesības izmanto, lai kavētu krīzes pārvarēšanas procesus un vakcinācijas procesus. Problēma esot tajā, ka daļa cilvēku ir maldināti, kā arī liek savu personīgo komfortu un intereses augstāk par visu, tomēr Rancāns uzsvēra, ka tā tas nestrādā.

Viņš arī izteicās par šodienas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku akciju, "kurā viņi izmantoja savas tiesības protestēt, lai kavētu vakcināciju". "Tas ir "nonsenss". Tas būtu tas pats, kas mediķi teiktu - nelietojiet dūmu detektorus," pauda deputāts, piebilstot, ka ja glābēji baidās no potes, tad ko viņi darīs ugunsgrēka gadījumā.

Koalīcijas politiķis aicināja glābējus atcerēties, ka viņu misija ir glābt cilvēku dzīvības nevis tās apdraudēt, tostarp pārnēsājot vīrusu. "Kurš atbildēs par pārslogotām slimnīcām un mirušajiem? Sabiedrība atbildību prasīs no politiķiem. Sabiedrība neteiks, ka tie glābēji, kuri stāvēja akcijā, ir atbildīgi par pārslogotajām slimnīcām un uz viņu sirdsapziņas ir šie no Covid-19 mirušie," akcentēja parlamentārietis.

Viņš aicināja netraucēt vakcinēties tiem, kuri to vēlas darīt. Tā pat viņš rosināja Iekšlietu ministrijas pārstāvjus rast laiku un līdzekļus, lai šiem konkrētajiem VUGD darbiniekiem, kuri piedalījās akcijā, izskaidrotu un izglītotu par imunoloģijas jautājumiem, lai mazinātu "iracionālās bailes" no vakcīnas.

Pēc deputāta domām, tas ir traģiski, ka valsts pārvaldes iestādes darbinieki apšauba valsts izdotos rīkojumus un pretojas tiem, savu argumentāciju balstot soctīklos "sagrābstītās puspatiesībās".

Rancāns aicināja katru "antivakseri" uzņemties atbildību par slimnīcās mirušajiem, piebilstot, ka šīs nāves bija novēršamas ar vakcināciju.

Jau ziņots, ka šodien Saeima izskata valdības pirms nedēļas pieņemto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Valstī līdz 11.janvārim izsludināta ārkārtējā situācija, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ārkārtējo situāciju, darbs klātienē ar darba devēja norīkojumu iespējams, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, ja to nevar veikt attālināti. Savukārt darba telpās, kur ir vairāk par vienu personu, visiem darbiniekiem pareizi jāvalkā sejas maskas.

Tajā pašā laikā privātajā sektorā pret Covid-19 nevakcinētajām personām darba devējs izvērtē katra nodarbinātā darba pienākumus, specifiku un apstākļus, nosakot inficēšanās un infekcijas izplatības risku. Personas, kuras atbilstoši izvērtējumam nav pakļautas inficēšanās riskam un to nerada citiem, var veikt darba uzdevumus bez derīga vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta.

Tāpat paredzēts, ka personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Zināmi ierobežojumi gaidāmi arī izglītības jomā. Lai gan arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties klātiene, lietojot sejas aizsargmaskas, tiks būtiski samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms. Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi.

Ierobežojumi gaidāmi arī kultūras un izklaides sfērā - ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju. Saskaņā arī Krīzes vadības padomes vienošanos kultūras pasākumi drīkstēs noritēt "zaļajā" režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes.