Saaukstēšanās slimībām ir pašlimitējošs raksturs
Tas nozīmē – organisms pats cīnās ar vīrusiem, un aptuveni nedēļas laikā saaukstēšanās simptomiem būtu būtiski jāsamazinās vai jāizzūd. Standarta saaukstēšanās – augšējo elpceļu vīrusa saslimšanas pazīmes ir iesnas, kakla sāpes, klepus, jutīgas/aizliktas ausis, kā arī uz brīdi var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šāds stāvoklis kā pats sākas, tā arī pats var beigties neatkarīgi no tā, vai cilvēks lieto kādu ārstniecības līdzekli, vai ne. “Saaukstēšanās gadījumos pamatā tiek lietoti medikamenti, kas mazina simptomus jeb nepatīkamās sajūtas, kamēr organisms tiek ar vīrusu galā, tādēļ iesaku neciest un izvēlēties gan pretsāpju, pretiekaisuma, temperatūru samazinošus līdzekļus, deguna aizlikumu mazinošus līdzekļus, gan līdzekļus, kas mazina sausu klepu vai šķidrina krēpas, kā arī tādus, kas mazina spiedošu sajūtu galvā,” ieteic speciālists.
Pie ārsta vajadzētu doties, kad nedēļas laikā saaukstēšanās simptomi nav mazinājušies vai kļuvuši vēl izteiktāki, un pie sākotnējiem saaukstēšanās simptomiem nākusi klāt ilgstoši augsta temperatūra, sāpes krūtīs, sejas apvidū, ausīs, elpas trūkums un smags klepus. Visticamāk var būt sākusies kāda no saaukstēšanās komplikācijām – plaušu karsonis (jeb pneimonija), vidusauss iekaisums, bakteriāls deguna dobumu iekaisums. Ja parādās ausu sāpes, vispārējs vājums, elpas trūkums un augsta temperatūra, kura nepāriet, jāmeklē ārsta palīdzība.
Ar antibiotikām nesteigties!
“Pēc jaunākajām pasaules otolaringologu vadlīnijām tikai 2 % iesnu gadījumu cilvēkam tiešām rekomendējama antibiotiku lietošana. Pārējos gadījumos tās pāriet pašas vai tiek izmantoti citi medikamenti. Ir divu veidu medikamenti, kurus izmanto saaukstēšanās gadījumos – vieni, kas mazina saaukstēšanās simptomus, otri – kas ārstē saaukstēšanās komplikācijas, ja tādas ir radušās. Sākt vajadzētu ar pirmajiem – tiem, kuriem ir simptomu mazinošs efekts. Sevišķi bērniem. Bet nevajadzētu ciest un novilcināt medikamentu lietošanu ne bērniem, ne pieaugušajiem – tādēļ jau ir domāti šie medikamenti, kas mazina simptomus,” skaidro Rihards Urtāns. Viņš novērojis, ka cilvēki diemžēl grēko ar pāragru antibiotiku lietošanu, kā rezultātā veidojas gan gremošanas sistēmas disbakterioze, gan tiek veicināta mikrobu rezistence jeb nejutība pret antibiotikām. Tas ir bīstami, jo nākotnē tad, kad, iespējams, būs gadījies saslimt ar ko smagāku un antibiotikas tiešām būs nepieciešamas, tās var neiedarboties.