/nginx/o/2021/10/14/14138832t1hec3e.jpg)
Pēdējā laikā arvien biežāk parādās tendence, kas satrauc uzņēmējus - darbinieki, kuri nevēlas vakcinēties, sarunā ar ģimenes ārstu, lai iegūtu slimības lapu. Uzņēmēji cieš - nav darbinieku, par viņu desmit dienas maksā, tālāk jau par šo mājās sēdētāju maksā valsts, ziņo "ReTV".
Ar 11. oktobri stājās spēkā likums, kas paredz, ka darba devējs var pieprasīt vakcinēties darba ņēmējam pret Covid-19. Taču tagad tie, kuri vakcinēties nevēlas, izmanto iespēju iet apmaksātās brīvdienās - izlūgties no ģimenes ārsta slimības lapu. “Pagaidām no cilvēkiem tiešām mutiski ir dzirdēts, ka paņemšu zilo lapu un nepotēšos, bet mums tādi gadījumi nav praksē, un es nezinu, ko tas atrisinās, nu, neatrisinās arī tā zilā lapa neko, ja tā būs. Tas vispār degradē visu, ko mēs varam iedomāties, jebkuru cilvēcību, jebkuru cilvēcisko attieksmi vienam pret otru,” saka Marika Grūsle, ģimenes ārste.
Inga Zemdega-Grāpe ir uzņēmēja. Viņa nodarbina 140 darbiniekus, no tiem, viņa pieļauj, ka 60% nav vakcinējušies. Darbinieks, izņemot slimības lapu, uzņēmumam zaudējumi ir lieli, bet, ja to darīs fiktīvi, zaudējumi būs vēl lielāki.
“Darbiniekiem tas rada problēmas, viens izkrīt no ražošanas procesa, tad citiem ir jāpārņem tas darbs, kura rezultātā tiek zaudēta efektivitāte.
Mēs esam konstatējuši, ka uzņēmumā svārstās starp septiņiem līdz 14 tūkstošiem eiro gadā, tātad - tās ir visai būtiskas. Mēs redzam, ka saslimšana ir starp sešiem līdz astoņiem procentiem,” saka Inga Zemdega-Grāpe, uzņēmuma “Nemo” valdes priekšsēdētāja.
Par to, ka tie ir zaudējumi uzņēmējiem un arī valstij, ReTV Ziņām norāda arī grāmatveži, kuri redz reālos skaitļus savās tabulās. “Zaudējumi ir tādi, ka darba devējs tiek nolikts fakta priekšā, ka viņam nav, kas strādā, darbinieku no darba atbrīvot šai laikā arī nevar. Pirmās desmit dienas darba devējam vienkārši ir jāmaksā par neko, ja darbinieks ir fiktīvi slims,” skaidro Lilita Beķere, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece.
“Nemo” vadītāja saka - pats grūtākais ir pierādīt, ka darbiniekam tiešām vajag darba nespējas lapu.
“Man ir bijuši darbinieki, kuri pasaka, ka “rīt ņemšu slimības lapu, man nepatīk šis darbs”. Kas liecina par to, ka kaut kādu apsvērumu dēļ šīs slimības lapas var izsniegt arī tad, ja nav redzamu vai būtisku slimību pazīmju. Man grūti spriest, bet mēs redzam, ka darbinieki to izmanto.
Viņš mani ir brīdinājis, ja nebūs tā, kā vēlas, tad viņš var šo slimības lapu izņemt un nākamajā dienā nebūt darbā.”
Tikmēr ģimenes ārste Marika Grūsle ReTV Ziņām stāsta, ka viņas nostāja būs stingra - nekādas pielaides, izsniedzot slimības lapas. Viņa jau paredz, ka tādi lūgumi sekos, bet informējusi savus pacientus - nekāda netaisnība no ārstes puses netiks pieļauta. Tiesa, liekais tā saukto zilo lapu pieprasījums var liecināt, ka Latvijā ir ģimenes ārsti, kuri tādas izsniedz, pat neredzot pacientu, vien sazvanoties. Savukārt grāmatvede Lilita Beķere ReTV Ziņām skaidro, ja uzņēmumam ir aizdomas par izņemtu fiktīvu darba nespējas lapu, uzņēmums darbinieku nevar atlaist. “Cilvēks aiziet uz slimības lapas, šajā laikā tu neko nevari - ne tu viņu vari atbrīvot, viņš vienkārši tur dzīvojas uz tās slimības lapas. Tad ir situācija, kad darba devējs ir nostādīts ne pārāk ērtā lomā.”
Situācija ar fiktīvu darba nespējas lapu izņemšanu ir bijis vienmēr, tikai Covid-19 laikā tas ir bijis izteiktāk - skaidro gan uzņēmēji, gan mediķi, taču izskaust šo situāciju ir grūti. Jāpiezīmē, ka pēc desmitās slimības dienas šāda vesela, bet uz slimības lapas esoša cilvēka izmaksas, sedz valsts, un izmaksas ir lielas.