FT: vairāk nekā 580 kravas kuģu ir iestrēguši pasaules jūrās un okeānos (11)

Kuģu sastrēgums Ķīnas dienvidos pašlaik ir nopietnākā ķibele pasaules loģistikas kartē. Taifūna dēļ šajā nedēļā uz divām dienām tika slēgtas ostas Ķīnas dienvidu piekrastē. FT norāda, ka nelabvēlīgie laikapstākļi tikai pastiprina problēmas loģistikā, kas radušās pandēmijas laikā. Kas attiecas uz pandēmiju – augustā viens vienīgs Covid saslimšanas gadījums paralizēja milzīgo Ķīnas Ningbo ostu, kas tika slēgta uz karantīnu.

Aprēķināts, ka visā pasaulē ienākšanu ostās gaida vairāk nekā 580 konteinerkuģu, un šis rādītājs kopš gada sākuma ir dubultojies. “Piegāžu ķēdes saņem triecienus no visām pusēm un daudzi ierastie piegāžu ceļi ir vienkārši pagalam. Problēmas ir daudz, daudz lielākas, nekā mēs redzam ostās,” saka “Drewry” analītiķis Saimons Hīnijs.

Pieprasījums pēc patēriņa preču piegādēm Covid pandēmijas laikā radīja problēmas loģistikas kompānijām, kas nespēja noteiktajā laikā veikt preču un izejvielu piegādes, jo trūka ostu darbinieku, kravas automašīnu šoferu un citu strādājošo. Tieši tādēļ ostās arī palielinājās gaidīšanas laiks.

Kravas novēlota ierašanās galamērķī ir viena problēma. Vēl problēmas ir ar kravas operācijām un citām darbībām ostās – pārslodzes dēļ liela daļa ostu vienkārši netiek galā ar ienākošo kravu apjomu.

Plašais problēmu spektrs ir radījis nepatīkamas sekas – būtiski pieaugušas kravu piegāžu cenas.

Tā, piemēram, kravas pārvadājumi ar 12 metru (40 pēdu) konteineru maksā teju 10 000 dolāru, kas ir trīsreiz vairāk nekā šī gada sākumā un par 10 reižu vairāk nekā pirms pandēmijas, liecina “Freightos” aprēķini.

“Kuehne+Nagel” vadītājs Detlefs Trefcgers norāda, ka sastrēgums jūrās ilgs vismaz līdz nākamā gada februārim, kad tiks svinēts ķīniešu Jaunais gads. Līdz tam laikam situācija var kļūt vēl smagāka. Citi eksperti norāda, ka krīze būs ilgāka par februāri – it īpaši, ja laikapstākļi jūrās būs nelabvēlīgi un ja Ķīnā būs jauni Covid uzliesmojumi, kādēļ atkal varētu tikt slēgtas ostas.

“Ziemeļu puslodē tuvojas ziema, un tas radīs “ikdienišķus” izaicinājumus ostās – sniegu, vēju un citus laikapstākļus, kā dēļ varētu nākties slēgt kravu termināļus. Taču tagad ir ļoti grūti prognozēt, kas notiks tālāk,” sacīja “Maersk” globālo okeānu operāciju vadītājs Larss Mikaels Jensens, kurš piebilda, ka, “ļoti iespējams, mēs vēl neesam sasnieguši sliktāko iespējamo situāciju”.

Kas attiecas uz Eiropu, tad ilga gaidīšana ir kuģiem, kas grasās ienākt Hamburgas un Antverpenes ostās. Pat ja kuģiem nav jāgaida vairākas dienas, tāpat ir iespējamas nozīmīgas problēmas – Roterdamas ostā Nīderlandē un Felikstovas ostā Lielbritānijā ir nozīmīgas problēmas ar kravu auto vadītāju trūkumu, kā dēļ kravas “iestrēgst” ostās un ir ievērojami palēnināta to kustība Eiropas un Lielbritānijas iekšienē.

Otrdien Felikstovas ostas pārstāvji paziņoja, ka tā ir vissmagāk cietusī Lielbritānijas osta šajā krīzē. Pagaidām uz ienākšanu šajā ostā gaida divi konteinerkuģi, bet jūras operators “Maersk” paziņoja, ka uz šo ostu sūtīs mazākus kuģus, lielos kravas kuģus novirzot uz Eiropas ostām.

Līdzīgas problēmas ir vērojamas arī ASV rietumkrastā. Lai arī oktobrī ir samazinājies kuģu skaits, kas gaida uz ienākšanu ostās (no 76 kuģiem septembrī uz 57 kuģiem oktobrī), ostu darbinieku un kravas vadītāju trūkums nozīmē, ka kuģiem ir jāgaida rindā divas nedēļas, lai varētu ienākt ostā un izkraut kravu – sākot no sporta apaviem, beidzot ar tropiskajiem augļiem un “Lego” konstruktoriem.

Tieši tādēļ pilnīga kravas pārkraušana no kuģiem ilgst trīs reizes ilgāk, nekā tas bija pirms pandēmijas. Piemēram, Ķīnas lielākās ostas strādā 24 stundas diennaktī, lai spētu apkalpot visus ienākošos kuģus, taču šis process nevedas pietiekami ātri.

“Kad problēmas mazināsies, ostām joprojām būs darba pilnas rokas, jo būs jāspēj apkalpot arī tie kuģi, kas ir ievērojami aizkavējušies. Neviens vairs negaida, ka izdosies gludi izbeigt šo krīzi. Mums joprojām būs jāsaskaras ar dažādām problēmām kravu piegādes procesā,” uzsver Jensens.