/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2021/10/16/14141921t1h3444.png)
Ceļojošās kāpas spēja apbērt dārzus, tuvumā esošus mājokļus un mežus, bet Carnikavas kāpa daļēji aizbēra Langas upi, aizbēršana draudēja arī tagadējai Garciema teritorijai.
Piejūras kāpa, kas iedvesa šausmas
18. gadsimtā piejūras mežus izcirta darvas tecināšanai. Daudzas teritorijas cieta ugunsgrēkos. Arvien vairāk sāka veidoties kaila smiltis, kuras vējš dzenāja no vietas uz vietu.
Tā veidojās paraboliskā kāpa, kas aptuveni 200 gadus nepārtraukti mainīja savu atrašanās vietu. Kāpa šodien ir apstādīta ar kokiem, tās ziemeļos atrodas “Piejūras” dabas parka augstākā vieta – Labošanās virsotne 27,6 metrus virs jūras līmeņa.
No tās paveras skaists skats, pēc šīs kāpas orientējušies jūrnieki, jo tā ir redzama no 7 kilometru attāluma.