Pabriks: Pašreiz dzīvojam apjukuma gadsimtā (57)

Ministrs forumā piedalījās ar savām atziņām par Rietumu pasaules dzīvošanu "pelēkajā zonā". Kā norādījuši diskusijas veidotāji, mūsdienās Rietumu demokrātijas dzīvo pelēkajā zonā, starp mieru un karu, kur tādas ļaunprātības darbības kā kiberuzbrukumi, dezinformācija, propagandas kampaņas un izlūkošanas operācijas ir veidotas, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus, neizraisot tiešu eskalāciju.

Pastiprinoties starptautiskai politiskai, ekonomiskai un militārai konkurencei, valsts un nevalstiskie pretinieki izmanto daudz netradicionālu karadarbības elementu, lai grautu liberālās valdības.

Pēc Pabrika teiktā, dzīvošana apjukuma gadsimtā saistīta ar izmaiņām sabiedrībā, tehnoloģisko revolūciju un mākslīgā intelekta attīstību, un tas rada apjukumu, kas iedzīvotājus virza "pelēkajā zonā".

""Pelēkās zonas" mērķis pats par sevi ir radīt apjukumu sabiedrībā, radīt apjukumu starp lēmumu pieņēmējiem, lai viņi nesaprastu, kas ir balts un kas ir melns, jo viss ir pelēks, likt nesaprast, kā viņiem uzvesties," teica Pabriks.

Viņaprāt, to var attiecināt ne tikai uz militārās un drošības jautājumiem, bet arī citām situācijām. Kā piemēru Pabriks minēja Covid-19 krīzi, kur redzamas arī kustības pret vakcināciju. "Cilvēki ir apjukuši starp savām individuālajām tiesībām un sabiedrības tiesībām," atzina ministrs.

Savukārt, runājot par "pelēko zonu" drošības jautājumos, viņš pauda, ka tās valstis vai organizācijas, kuras veic uzbrukumus šādā "pelēkajā zonā", to dara tā, lai to nebūtu iespējams uzreiz atklāt.

Pabriks, skatoties uz Latvijas atbildēm, kā piemēru minēja migrantu izmantošanu no Baltkrievijas puses, ko aizsardzības ministrs nodēvēja par hibrīdkaru. "Mums [mūsu reakcijā] nav kaut kas jāmēģina pierādīt baltkrieviem vai krieviem, mums ir jāmēģina pārliecināt un izskaidrot mūsu parteriem, kuriem prasām palīdzību šajā gadījumā, jo tā nav tikai mūsu, bet visas Eiropas problēma," teica Pabriks.

Viņaprāt, Latvija atpaliek no 21.gadsimta izaicinājumiem, kas saistīti ar tehnoloģijām, mainīgajām vērtībām un nepārtraukto atšķirīgā dzīvesveida pieprasīšanu, jo neesam gatavi pareizi atbildēt bēgļu jautājumos.

"Ja mēs izmantojam migrantu hibrīduzbrukumus uz mūsu robežas kā gadījuma izpēti, mēs esam atpalikuši no stratēģiskās komunikācijas," teica Pabriks, kā piemēru minot "noderīgos idiotus", kas visu notiekošo neredz kā hibrīdkaru, bet piedāvā "tradicionālās zāles".

"No vienas puses ir šīs cilvēcīgās sajūtas, kad redzam šos cilvēkus uz mūsu robežas, bet tajā pašā laikā izmaksas, kas sekos, ja lietosim šīs ierosinātās "tradicionālās zāles", būs negatīvi ietekmējušas visu Eiropu," pauda Pabriks.