Dārza ieziemošana: izvairies no biežāk pieļautajām kļūdām

Par to, kā izvairīties no neatbilstošas augu ieziemošanas, stāsta dārzkopības centra “Hortes” iepirkumu speciāliste Laura Dance.

ZIEMCIEŠU IEZIEMOŠANA

Ziemcietes ir mūsu platuma grādos biežāk sastopamie krāšņumaugi, piemēram, flokši, delfīnijas, lavandas un citi. Šīs puķes priecē acis vairākus gadus, pārziemojot turpat dobē. Tomēr, lai arī šie augi ir pieraduši pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem, to sagatavošanā ziemas miegam nereti tiek pieļautas dažādas kļūdas.

Pārāk ātra ieziemošana

Ziemciešu ieziemošana jāsāk tad, kad vidējā gaisa temperatūra ir no +3 °C līdz +5 °C. Ja to izdara par ātru, pastāv risks, ka augi izsutīs.

Padoms! Ziemcietes pēc savas būtības ir pieradušas pie mūsu klimata apstākļiem, tāpēc ieziemošanu nevajag sasteigt – labāk to veikt nedaudz vēlāk.

Novēlota mēslošana

Siltās rudens dienas pirms pirmajiem saliem ir pēdējais brīdis ziemciešu mēslošanai. To vēlams izdarīt, kamēr vidējā gaisa temperatūra ir +10 °C. Vēlāk, kad paliek jau aukstāks, augs mēslojumu vairs neuzsūc. Savukārt, ja augs uzņems sniegtās papildu barības vielas pārāk vēlu, tas sāks nepamatoti dzīt jaunus dzinumus, kas rudenī vairs nav nepieciešams.

Padoms! Augam ir jāļauj saprast, ka laiks doties ziemas miegā, tāpēc rudenim paredzētie mēslojumi parasti satur vairāk fosfora un kālija, kas palīdz nobriedināt dzinumus, atšķirībā no pavasara mēslojumiem, kam klāt ir slāpeklis zaļās auga daļas ātrākai augšanai.

Perfekti nokopts dārzs

Nereti dārza saimniekiem patīk rudenī dārzu nokopt tīru, nogriežot visas puķes un savācot nobirušās lapas. Taču dabā valda citi likumi! Nobirušās lapas piesedz auga saknes, dodot tām siltumu un barības vielas – trūdvielas, no kā saknēm baroties. Līdzīgi arī ziemcietēm – to virsējā daļa atmirst un pārklāj auga saknes, sargājot to no sala un sniedzot barības vielas. Piemēram, nogriežot delfīnijas, kuru stumbrs ir kā trubiņa, līdz ar zemi, stumbrā krāsies lietus ūdens, kas radīs lieku mitrumu un bojās augu.

Padoms! Ja tomēr ir vēlme ziemcietes apgriezt, tas jādara tā, lai auga daļa virs zemes paliek 15–20 cm. Siltajā laikā tas palīdzēs ziemcietēm baroties un sakņu kamols neizsals, bet ziemā tajās vairāk ieķersies sniegs un lapas, tādējādi pasargājot auga saknes.

Vēlams lakstus nogriezt augiem ar lielām ziedkopām, piemēram, krastkaņepēm. Ja lielajās auga ziedkopās sabirst sniegs, tās var nolūzt.

Augu pārlieka sasegšana

Kad ir apgriezti laksti, augu saknes piesedz ar kūdru, smalki sijātu mulču, zāģu skaidām vai egles zariem. Tomēr viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir vēlme augus pārlieku sasegt. Tādā gadījumā augi izsūt un aiziet bojā. Ja tiek salikts pārāk daudz egļu zaru, tajos var iemitināties dažādi grauzēji.

Graudzāļu apgriešana nelaikā

Graudzāles rudenī nedrīkst apgriezt! Ja tās apgriež, graudzālēs tiek mitrums un tās var aiziet bojā. Pavasarī smalkās graudzāles izbužina ar rokām vai grābekli, lielākus augus var arī apgriezt, bet ne līdz zemei.

Padoms! Ja negribas, lai vējš garās graudzāles izgāž, tās var sapīt bizēs. Gan savītas, gan brīvi atstātas graudzāles izskatās dekoratīvi ne tikai rudenī, bet arī ziemā, pārklātas ar vieglu sniega segu.

ROŽU IEZIEMOŠANA

Lai arī rozes prasa īpašas rūpes, tomēr to ieziemošana nav sarežģīta, ja vien ievēro dažus pamatprincipus.

Pārāk agra sasegšana

Rozes jāieziemo, kad vidējā gaisa temperatūra nokrīt līdz -3 °C un kad jau ir pirmie nelielie sali. Kamēr vēl nav sācies sals, segumu nevajag likt, citādi kaprīzajai rozei var būt par karstu un tā var izsust.

Padoms! Krūmrozes ir izturīgākas, un tām ir nepieciešama mazāka aprūpe pirms ziemas, savukārt trauslāku grupu rozes, piemēram, tējhibrīdrozes, lielziedu rozes, floribundrozes, ir rūpīgāk jāsargā no ziemas saliem.

Atlapošana

Rozes ir biežas slimotājas, tāpēc tās ir svarīgi atlapot un izgriezt nenobriedušos dzinumus. Rudenī ir aktuāla rožu lapu brūnplankumainība, un, ja slimās lapas paliek augsnē, nākamgad slimība var attīstīties atkal, tāpēc ir svarīgi visas slimās lapas aizvākt.

Padoms! Rožu atlapošanu veic saudzīgi un uzmanīgi, ar mazām šķērītēm, lai netraumētu mazos snaudošos pumpuriņus, kas izdzīsies nākamajā pavasarī.

Apgriešana un guldīšana

Rožu ieziemošanas veids ir atkarīgs no to tipa. Parka rozes apgriež, atstājot aptuveni 2/3 stumbra, un pēc tam saknēm uzber mulču.

Vīteņrozes, krūmrozes un augststumbra rozes neapgriež. Tām veido īpašu ziemas gultu. Vietu, kur tās guldīs, nomulčē vai apber ar sausām lapām, tad rozes nogulda gar zemi, savelk vienkopus un sastiprina. Pēc tam rozēm liek virsū segu – sausu mizu mulču, skujas vai agroplēves maisus. Izcils segšanas materiāls ir sniegs. Ja ziemā ir sniegs, to droši var klāt uz rožu dobes, tikai jāuzmanās, lai sniega segas smagums neizgāž rožu krūmus. Jāuzmanās, lai, pieliecot rozes, kāts nenolūztu, – īpaši trausla ir potējuma vieta.

Padoms! Vīteņrozes, krūmrozes un augststumbra rozes ir svarīgi maksimāli noguldīt gar zemi. Ļoti ērti rožu stiprināšanai izmantot speciālus āķus.

Saskare ar metālu

Ziemā jāparūpējas, lai augs nesaskartos ar metāla režģiem, ko nereti izmanto vīteņrožu stiprināšanai. Metāls ziemā ir īpaši auksts, un rozes saskarē ar to var nosalt.

KRŪMU IEZIEMOŠANA

Augļu krūmi ir aukstumizturīgi, un tiem nav vajadzīgas papildu rūpes. Taču no ziemas ir jāpasargā ziedošie krūmi, tādi kā hortenzijas un rododendri.

Nepietiekama laistīšana

Nereti dārzkopjiem šķiet, ka rudenī zeme ir gana slapja, tomēr patiesībā mitrums var neaizsniegties līdz auga saknēm, tāpēc ir svarīgi pirms ieziemošanas augus bagātīgi salaistīt. Piemēram, rododendrs ar gaļīgajām lapām sasūc visu ūdeni tajās un tādējādi labāk pārziemo.

Padoms! Sausos rudeņos un ziemās augiem nepieciešama papildu laistīšana, jo ne vien aukstums, bet arī sausa zeme veicina izsalšanu.

Netiek veikta apgriešana

Krūmiem lielāko apgriešanu veic pavasarī, kad ir redzams, kuri dzinumi ir pārziemojuši. Bet, piemēram, hortenzijām rudenī nepieciešams apgriezt lielās ziedkopas, kas var lūzt, ja uz tām sakrāsies liela sniega kārta, tādējādi deformējot krūma formu. Arī no skujeņiem jau rudenī var iztīrīt brūnos dzinumus, jo tie uzsūc lieku mitrumu un tajos var arī iemitināties dažādi kaitēkļi.

Padoms! Ziedošo krūmu apgriešana rudenī nenozīmē, ka pavasarī šis darbs vairs nebūs jāveic. Pavasarī vienalga būs nepieciešama papildu apgriešana, nogriežot vismaz 2/3 no jaunā dzinuma garuma.

PODU AUGI

Podos audzē tos augus, kas ierasti nav piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, hibiski jeb Ķīnas rozes, oleandri, olīvkoki.

Neatbilstoša ziemināšana

Augi ir siltummīļi, tāpēc būtiskākā kļūda šo augu aprūpē ir pārāk vēla ieziemošana. Tos vēlams nest iekšā jau šobrīd un glabāt temperatūrā no +5 °C līdz +10 °C, piemēram, uz verandas.

Padoms! Podu augus nav vēlams uzglabāt pagrabā, kur ir pārlieku daudz mitruma, kas var radīt augu puvi. Augus, ko pārziemina verandās, turpina nedaudz laistīt, bet nekādā gadījumā nemēslo.

SĪPOLPUĶES

Sīpolpuķes mūs priecē līdz pat vēlam rudenim, tomēr, baudot to krāšņumu, nevajadzētu aizmirst šos augus izrakt. Savukārt tulpes un narcises var arī nerakt ārā.

Neatbilstoša guma sagatavošana un uzglabāšana

Pēc pirmajām salnām, kad augu stublāji nosalst, tos nogriež, bet sīpolu rok ārā. To rūpīgi notīra un apžāvē. Pēc tam gumus var tīt avīzēs vai likt maisos, kas noteikti jāatstāj vaļā, lai iztvaikotu liekais mitrums. Gumus liek glabāties vietā, kur temperatūra nepārsniedz +10 °C.

Padoms! Žāvējot puķu sīpolus, uzmanieties, lai tie netiktu izkaltēti.

VISPĀRĪGI PADOMI

• Visvairāk jāpieskata tie augi, ko esam iestādījuši pēdējā gada laikā. Ilgāk augošie jau ir adaptējušies konkrētam dārzam un apstākļiem, bet jaunie ir jutīgāki.
• Vēlams izbērt zemi no balkona kastēm, tās rūpīgi iztīrīt, dezinficēt un noglabāt, lai jau nākamajā pavasarī tajās atkal varētu droši stādīt jaunus ziedošos augus.
• Jāatceras ienest siltumā puķu podus, kas nav salcietīgi, jo tie aukstumā var saplaisāt.
• Rudens ir arī labs stādīšanas laiks. Atkarībā no laikapstākļiem var stādīt konteineraugus jeb augus podos.