Reirs: Administratīvi teritoriālā reforma ir izdevusies (1)

Šodien Budžeta komisija sāka izskatīt 2022.gada budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Sēdē piedalīties tika uzaicināti Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve Inna Šteinbuka un Reirs.

Finanšu ministrs stāstīja, ka, lai aptvertu visas sabiedrības vajadzības, budžeta projekta izstrādātāji tikās ar pašvaldībām, valdības sociālajiem partneriem, Latvijas brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas darba devēju konfederāciju, nozaru asociācijām un politiķiem. Veidojot budžetu, valdība ņēmusi vērā gan tuvāku, gan tālāku reģionu iedzīvotāju vajadzības, teica Reirs.

Politiķis stāstīja, ka šajās budžeta diskusijās valdībai bija sadarbība ar pašvaldībām "jaunā līmenī". Viņš teica, ka sarunas bijušas ļoti konstruktīvas un produktīvas, tomēr nevarētu teikt, ka tās bija vieglākās.

Finanšu ministrs norādīja, ka šogad valdība izpildīja daudz vairāk pašvaldību prasību, nekā citus gadus, paskaidrojot, ka diskusijas bija argumentētākas. Kopumā esot palikuši seši vai septiņi nenoslēgti jautājumi, kas ir normāli, jo par visu nekad nav iespējams vienoties, teica Reirs. Viņš atklāja, ka citus gadus paliek pat 20 līdz 25 nesaskaņoti jautājumi, tomēr šogad šis skaits bija zem desmit.

Valdības mērķis 2022.gada budžetā ir ilgtspējīgas tautsaimniecības nodrošināšana. Nākamā gada budžetā ir trīs uzsvari - valsts konkurētspējas celšana, pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī nacionālās identitātes stiprināšana. Kā būtisku ieguvumu no 2022.gada budžeta Reirs minēja to, ka tas veidots ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un panākti risinājumi pašvaldībām svarīgos jautājumos, piemēram, nodrošinot investīcijas 100 miljonu eiro apmērā.

Nākamgad plānots arī turpināt samazināt darbaspēka nodokļus.

Šis esot trešais budžets, kurā valdība piedāvā šī nodokļa samazinājumu. Pērn budžetā piedāvāja palielināt neapliekamo minimumu, kas palīdzēja mazo algu saņēmējiem. Tāpat 2020.gadā par 1% tika samazinātas sociālās iemaksas, kas uzņēmēju un iedzīvotāju makos atstāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, klāstīja Reirs. Šogad plānots turpināt iesākto un vēl samazināt neapliekamo minimumu, kas atvieglos dzīvi cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.

Finanšu ministra ieskatā, šis budžets ir pozitīvs arī ar to, ka nozīmīga līdzekļu daļa tiek novirzīta veselības aprūpei, kā arī atalgojuma kāpināšanai izglītības, iekšlietu, veselības un kultūras jomā strādājošajiem. Tāpat iecerēts bāzes finansējuma pieaugums zinātnes attīstībai par 32%.

Reirs atgādināja, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. 2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta prioritārajiem pasākumiem paredzēti līdzekļi 700 miljonu eiro apmērā,

no kuriem 385 miljoni eiro paredzēti valdības nozares prioritātēm. No tiem 270 miljonus eiro iecerēts atvēlēts nozīmīgām investīcijām un 41 miljonu - pandēmijas seku mazināšanai.

Reirs apliecināja, ka finanšu situācija, iesniedzot šo budžetu, ir stabila. "Mēs finansiāli spēsim izturēt šo krīzi. Sastādot šo budžetu, mēs ievērojām Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijas un izmantojām iespējas, ko dod EK investīciju jomā," atklāja finanšu ministrs, piebilstot, ka Latvijai izdevies saglabāt augstu starptautisko investoru uzticību valsts kredītspējai. Latvija ir saglabājusi stabilu pozīciju kredītreitingu "A" grupā, teica Reirs.

Savukārt Ministru prezidents, iepazīstinot deputātus ar nākamā gada budžeta projektu, akcentēja, ka politiķiem jāspēj domāt tālāk par šodienas izaicinājumiem, piebilstot, ka aktuāla šobrīd ir pandēmija un krīze uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

"Šie visi ir izaicinājumi, un mums kā valstij kopumā ir jāskatās tālāk uz priekšu, uz kopējo valsts attīstības virzienu," norādīja premjers.

Kariņš teica, ka Covid-19 laikā apbrīnojamais ir tas, ka mūsu ekonomika izrāda ļoti pozitīvu izaugsmes tendenci. Ekonomika turpina augt, un pēdējais ceturksnis bijis izcili labs, tomēr tagad četras nedēļas valstī lielā mērā ekonomikas aktivitāte tiks apturēta, sacīja premjers, piebilstot, ka tas ietekmēs šī gada ekonomikas rādītājus, "bet neko neapturēs". Ministru prezidents arī minēja, ka eksports Latvijā turpina augt, un viņš plāno, ka šie uzņēmēji nekādā veidā netiks skarti.

Tāpat premjers norādīja, ka dažu gadu laikā ir izdevies mainīt mūsu valsts starptautisko tēlu. Pēc viņa vārdiem, vēl pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām priekšstats par Latviju nebija tas labākais, tomēr šo gadu laikā valstij izdevies atgūt savu labo reputāciju. Kā viens no pierādījumiem esot tas, ka pērn bija labākais investīciju piesaistes gads pēdējo sešu gadu laikā. Šogad aizvadītais gads jau esot pārspēts, teica Kariņš, sakot, ka "viss iet uz augšu" un valdības uzdevums ir to turpināt.

"Kopumā šis ir mūsu valdības ceturtais piedāvātais budžets šai Saeimai. Esam gadu no gada virzījušies, lai ekonomika attīstītos un celtos labklājība. Šis ir ceturtais posms," norādīja valdības vadītājs, paskaidrojot, ka valdība vienreiz solīja mainīt nodokļu sistēmu, ko arī izdarīja, un tagad nodokļu slogs tiek mazināts.

Premjers norādīja, ka līdzekļus turpinās ieguldīt veselības aprūpē, zinātnē, izglītībā un arī iekšlietās.

Tāpat ieguldījumiem "viscaur vīsies" nacionālās identitātes stiprināšana.

Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve Šteinbuka stāstīja, ka padome rūpīgi izvērtēja budžeta veidošanas procesu, un kopumā tā atbalsta valdības virzīto projektu.

Viņa atzina, ka Covid-19 krīze šo pēdējo divu gadu budžetu veidošanu padarījusi par ļoti sarežģītu, tomēr, padomes ieskatā, valdība un Finanšu ministrija ļoti labi esot tikusi galā ar neparastā laika izaicinājumiem. Šteinbuka arī piekrita Reira teiktajam, ka principā finanšu situācija valstī ir prognozējama un labvēlīga, tomēr viņa aicināja ņemt vērā fiskālos riskus un censties tos mazināt.

Tāpat padomes pārstāve sacīja, ka šī gada astoņos mēnešos nodokļos iekasēts teju par 13% vairāk nekā pērn tai pat laikā. Turpretim sliktā ziņa esot tāda, ka vērojams straujš energoresursu cenu pieaugums un strauja inflācija.

Fiskālās disciplīnas padome arī aicināja valdību rūpīgi izvērtēt jaunos atbalsta instrumentus ārkārtējās situācijas laikā. Šteinbuka skaidroja, ka atbalstam jābūt skaidri mērķētam, savlaicīgam un efektīvam. Viņa pauda cerību, ka valdība izdarīs kādus secinājumus no iepriekš pieļautajām kļūdām.

Viņa arī aicināja valdību izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem un investēt tādos projektos, kuriem ir ilgtermiņa ietekme uz ekonomikas potenciālu. Šteinbuka arī mudināja būt uzmanīgiem, jo investīcijas var veicināt vēl lielāku būvmateriālu cenu kāpumu, kur jau patlaban vērojams 13% pieaugums.