Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Ziņu portālu digitālajai periodikai samazināto PVN likmi nepiedāvās "fiskālās ietekmes dēļ"

Dators. Ilustratīvs attēls
Dators. Ilustratīvs attēls Foto: pixabay.com

Digitālajai periodikai, arī ziņu portālu maksas rakstiem samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 2022.gada budžetā netiek piedāvātā fiskālās ietekmes dēļ ap 1,5 miljonu eiro apmērā, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš.

Jautājumu, kāpēc PVN samazināto likmi nepiemēros attiecībā uz mediju digitālajiem izdevumiem, aktualizēja Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda (AP).

Zariņš skaidroja, ka sākumā tika apsvērts šāds priekšlikums, taču tik "radikālus grozījumus" valdība neatbalstīja, jo tie radītu pārāk lielu fiskālo ietekmi.

KM pārstāvis skaidroja, ka atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem samazinātajai likmei digitālajai periodikai, tajā skaitā ziņu portāliem, būtu 1,5 miljonu eiro fiskālā ietekme. Ziņu portāliem gan ir savi, citādāki aprēķini par to, kāda būtu fiskālā ietekme uz budžetu, piebilda Zariņš.

KM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka digitālajai periodikai pašlaik ir 21% PVN likme. Līdz ar to tā ir atšķirīga no grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, arī preses izdevumiem, kam jau tagad tiek piemērota samazinātā likme 12%, un to plānots samazināt vēl.

Budžeta komisija šodien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, arī preses izdevumiem, samazināt PVN likmi no 12% uz 5%.

Kā ziņots, samazinātās likmes piemērošana ir KM iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

KM iepriekš skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES) - vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme ir 6,6%, un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par izdevējdarbību Latvijā, kopš 2009.gada ikgadēji samazinās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža. Pēc CSP datiem 2020.gadā izdoto grāmatu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 14,2%, savukārt tirāžu skaits - par 26%, sasniedzot zemāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

"Rezultātā aizvien sarūk grāmatu piedāvājums Latvijas sabiedrībai, kas rada draudus gan kultūras daudzveidībai un pieejamībai, gan latviešu valodai, ņemot vērā, ka grāmatas aizvien ir viens no nozīmīgākajiem valodas nesējiem un attīstības veicinātājiem," norādīts likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka PVN samazināto likmi piemēros grāmatām, tostarp bibliotēku izsniegtām grāmatām, ieskaitot brošūras, bukletus un tamlīdzīgus iespieddarbus, bilžu, zīmējamās un krāsojamās grāmatas bērniem, iespiestas notis vai nošu rokrakstus, kartes un hidrogrāfiskas vai tamlīdzīgas shēmas. Tāpat KM uzsvēra, ka minētais tvērums nepaplašina, bet tikai atbilstoši PVN direktīvai precizē līdz šim PVN likumā noteikto, un tas tiek attiecināts uz iespieddarba un elektroniskā formātā izdotām grāmatām, kāds ir spēkā jau esošajā regulējumā, kā arī nemaina fiskālo ietekmi.

Svarīgākais
Uz augšu