Spīdzināšanas - tas ir tāds specpasākums: programmētājs stāsta par cietumu videoarhīva iegūšanu (18)

“Mani sauc Sergejs Saveļjevs. Man ir 31 gads, esmu no Baltkrievijas, un es nodevu “Gulagu.net” tos briesmīgos materiālus, par kuriem ziņo mediji,” norāda Saveļjevs.

Saveļjevs tika aizturēts 2013.gadā pēc tam, kad viņš bija atbraucis uz Krieviju strādāt. Vispirms viņam atsūtījuši pavēsti saistībā ar aizdomīgu vielu apriti, bet neilgi pēc tam viņa mājoklī ielauzās policijas īpašo uzdevumu vienība OMON.

Saveļjevam tika piespriests deviņu gadu cietumsods par narkotisko vielu sūtīšanu. Sākumā viņš tika nogādāts kolonija Saratovā, bet 2015.gada beigās saslimis un ticis nogādāts Federālā sodu izpildes dienesta pārvaldītajā (FSIN) Saratovas apgabala tuberkulozes slimnīcā.

Slimnīcā viņš divus gadus bija nodarbināts ieslodzījuma vietu videoreģistratoru apkalpošanā.

“Es neatceros, kad pirmo reizi ieraudzīju spīdzināšanu video. Spīdzināšanas vispār ir tāds specpasākums, kur iesaistīti gan cietumu darbinieki, gan citi ieslodzītie,” norāda Saveļjevs.

“Es vienmēr apzinājos, ka tūlīt atnesīs videoreģistratoru un tur būs kaut kādas šausmas. Es nolēmu savākt tos video, sākotnēji pat nezinot, kādam nolūkam. Šiem ierakstiem nav jāglabājas. Pasākums ir veikts – viss, dzēs ārā,” viņš piebilst.

Saveļjevs stāsta, ka viņš rūpīgi arhivējis un slēpis liecības par spīdzināšanām. Viņam gan ne vienmēr izdevās nokopēt visus video.

Plāns par videoarhīva veidošanu viņam tapis 2019.gadā, bet šogad viņš nolēmis ka vērsīsies pie “Gulagu.net".

Saveļjevs uzskata: ja viņa aktivitātes ieslodzījuma vietā tiktu atklātas, viņš netiktu atbrīvots.

“Es baidījos, ka mani spīdzinās,” viņš norāda.

Šogad Saveļjevs no ieslodzījuma tika atbrīvots. Šā gada septembrī viņš lidojis no Minskas uz Novosibirsku. Pārsēšanās pieturā Sanktpēterburgas lidostā viņu nopratināja un pārbaudīja bagāžu.

“Teica, ka esot klausījušies manas sarunas un lasījuši sarakstes. bija informēti par manu sadarbību ar [“Gulagu.net” izveidotāju Vladimiru] Osečkinu. Piedāvāja sadarboties,” stāsta Saveļjevs.

Viņš ticis nopratināts kā liecinieks un vēlāk palaists.

“Es biju pārliecināts, ka no Krievijas mani vairs neizlaidīs,” stāsta Saveļjevs, piebilstot, ka viņš pēc tam uz Minsku devies nevis ar lidmašīnu, bet gan ar autobusu.

Baltkrievijā uzturējies dažas dienas, bet pēc tam aizlidojis vispirms uz Turciju, tad uz Tunisiju un beigās uz Franciju, kur lūdzis politisko patvērumu.