Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Konceptuāli atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu

Finanšu ministrs Jānis Reirs un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ar budžeta portfeli, kurš ar valdības sagatavoto 2022.gada valsts budžeta likumprojektu iesniegts izskatīšanai parlamentā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ar budžeta portfeli, kurš ar valdības sagatavoto 2022.gada valsts budžeta likumprojektu iesniegts izskatīšanai parlamentā. Foto: Paula Čurkste/LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien konceptuāli atbalstīja un atzina par steidzamu 2022.gada valsts budžeta projektu.

Tāpat parlamentārieši konceptuāli atbalstīja un piešķīra steidzamību likumprojektam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam".

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. 2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.

Svarīgākais
Uz augšu