Kurš ko teica par vēstulēm senioriem un kas jāmācās no Polijas? (14)

Kariņš pārmet jautājuma neatrisināšanu, lai gan paša vadībā valdība iepriekš to neļāva. Savukārt Reirs, kritizējot vēstuļu ideju, aicina mācīties no Polijas, lai gan tur tieši vēstules bija viena no izmantotajām metodēm cilvēku uzrunāšanai. Viņš arī iesaka Vakcinācijas birojam par Poliju uzklausīt Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu (Nacionālā apvienība), lai gan Kiršteina paustajā ir daudz maldu.

Valdības sēdē ministri uzklausīja Veselības ministrijas (VM) ziņojumu par vakcinācijas aptveres palielināšanu. VM lūdza ārkārtas situācijā valdībai tomēr ļaut senioriem izsūtīt personīgi adresētas vēstules ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā. Kā zināms, publiski izskanējis, ka liela daļa slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu ir krieviski runājošie, un iepriekš aptaujās arī secināts, ka viņu vidū ir lielākā pretestība pret vakcinēšanos.

Ko neatceras Kariņš?

Premjers Kariņš pauda neizpratni, ka šis jautājums vēl nav atrisināts:

“Es nesaprotu vienu lietu. Ir 19.oktobris. Mums slimnīcas tūlīt ir pārkaršanas brīdī. Mēs gatavojamies divus miljonus cilvēku iebāzt savos dzīvokļos – nu tā es drusku pārspīlēju – bet faktiski mājsēdē visus, jo mums cilvēki neiet vakcinēties. Pavasarī mēs runājām par to … jūs nācāt uz kabinetu ar to, ka bija izaicinājums krievu valodā uzrunāt iedzīvotājus. Mums kabinetā tika diskutēts, tika saprasts, ka jūs ar Valodas centru to atrisināt, tas nav nācis …”

Uz norādi, ka iepriekšējoreiz šāda pati ideja valdībā politiski tika pilnībā noraidīta, Kariņš turpināja brīnīties:

“Nu vai tiešām nevar latviešu valodā pielikt klāt tulkojumu? Nu, tas būtu sen izdarāms.”

Premjera kritika par to, ka tas nav izdarīts, ir nepamatota, tā kā valdība šā gada 29.aprīļa sēdē patiesi šādu pašu ideju neatbalstīja. Pašlaik normatīvais regulējums valstij ļauj cilvēku ar elektronisku vai pasta vēstuli svešvalodā uzrunāt tikai tad, ja viņš izteicis šādu vēlmi. To, ka šādu vēstuļu vai avīzes sūtīšana būtu iespējama tikai tad, ja tiktu mainīts normatīvais regulējums, toreiz valdības sēdē apstiprināja gan Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, gan ģenerālprokurors Juris Stukāns. Kariņš pats arī toreiz VM ieceri atbalstīja un sacīja: “Ja kāds stāv ceļā tam, es uzskatu to par noziegumu.” Taču pret izteicās gan Nacionālās apvienības (NA), gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri, norādot, ka krievu valodā runājošie saprot arī latviski, valsts valodas regulējums ir sensitīvs jautājums, tiktu vājinātas valsts valodas pozīcijas Latgalē un nebūtu pareizi, ka sūtījumus gan latviski, gan krieviski saņemtu arī latviešu valodā runājošie. Tā būtu, jo nav zināms, kurā mājsaimniecībā kādā valodā runā. Valdība pēc garām diskusijām toreiz nolēma regulējumu nemainīt, tātad vēstules vai tā saukto vakcinācijas avīzi krievu valodā neļaut izsūtīt. Arī šoreiz pret ideju visasāk iestājās Jānis Bordāns (JKP), pret bija arī Nauris Puntulis (NA) un Tālis Linkaits (JKP).

Vai Kiršteinam un Reiram taisnība par Poliju?

Savukārt finanšu ministrs Reirs šīs nedēļas valdības sēdē kritizēja VM priekšlikumu par to lemt atkārtoti. Viņš pārmeta “koncentrēšanos uz vienu formu” un visaptveroša snieguma trūkumu, kā arī pauda viedokli, ka vēstuļu sūtīšana nav efektīva metode. Kā piemēru viņš minēja “ļoti, ļoti niecīgu atsaucību” pēc cilvēkiem izsūtītajām uzaicinājuma vēstulēm uz valsts apmaksāto vēža skrīningu (atkarībā no pārbaužu veida atsaucība pēdējos gados bijusi 44% un mazāk, tā spēji samazinājusies pandēmijas laikā).

Reirs VM norādīja, ka senioru aptveres palielināšanā “ir jāceļas, jāstaigā un jāuzmeklē, jābrauc”. Ministrs kā piemēru minēja Poliju un ieteica aiziet pie Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība):

“Polijas piemērs. Nu, aizejiet pie Kiršteina kunga, viņš jums izstāstīs, ko Polija darīja. Viņš ļoti detalizēti ir izpētījis to visu lietu. Un tiešām man bija prieks klausīties Budžeta komisijā vienu fantastiski labu izvērtējumu par to, kā divas valstis ar vienādu vakcinācijas aptveri un dažādām grupām … un viņš arī pastāstīja, kā līdz tam tika. Nu kaut kādā veidā taču ir arī citu valstu pieredzes.”

Kiršteins par vakcināciju un pandēmijas lēmumiem Polijā stāstīja tās pašas otrdienas rītā Saeimas Budžeta komisijā, kurā tika apspriests valsts budžeta projekts. Deputāts tiešām slavēja Poliju par lielākas aptveres sasniegšanu veco cilvēku vakcinācijā, lai gan detalizēti nerunāja par to, kā tieši tas tika panākts. Taču Polijas valdības un arī mediju publicētajā informācijā viegli atrodams, ka viens no veidiem bija cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, sūtītās vēstules. Vēstulēs bija aicinājums vakcinēties un norādes, kur un kā jāreģistrējas, lai to izdarītu. Pirms vakcinācijas seniors saņēma īsziņu ar atgādinājumu. Neraugoties uz to, pie vakcinācijas centriem veidojās rindas, jo daudzi seniori neprata elektroniski reģistrēties vakcīnai.

Latvijā tādu vēstuļu nebija. Senioriem vakcinēšanās iespēja bija jāmeklē pašiem vai arī viņus uzrunāja ģimenes ārsti. Šonedēļ valdības sēdē NVD Vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča sacīja, ka vēstules tiks sūtītas tikai tagad – visiem senioriem tikai latviski, tā kā valdība to sūtīšanu arī krievu valodā neatbalsta.

Jāpiebilst, ka Reirs, kurš slavēja Kiršteina teikto, šopavasar valdības sēdēs līdz ar premjeru Kariņu aktīvi iestājās par ātrāku vakcīnu piedāvāšanu visiem neatkarīgi no vecuma.

Vai Polijā uzliesmojuma laikā neko nedarīja?

Re:Check pārbaudīja arī Kiršteina teikto. Viņam ir taisnība attiecībā uz vakcinācijas aptveri – lai gan kopumā vakcinēto (pilnībā vakcinēti 52%) nav daudz lielāks kā Latvijā (pilnībā vakcinēti 50%), senioru vidū rādītāji ir augstāki.

Taču vairākos citos jautājumos deputāts kļūdās.

Kiršteins sēdē teica:

“Polija 80% naudas novirzīja senioru vakcinācijai. Mēs 80% novirzījām, vakcinējot tos, kam nekāda vakcinācija nav vajadzīga.”

Re:Check jautāja Kiršteinam, no kurienes tādi dati. Viņam skaitļu neesot, bet to esot secinājis, analizējot vakcinēto, smagi slimojošo un mirušo cilvēku skaitu pa vecuma grupām.

Kiršteins ideju, ka vakcinācija vajadzīga tikai senioriem, komisijas sēdē pamatoja ar Polijas labajiem Covid-19 rādītājiem un sacīja:

“Polijā bija milzīgs uzliesmojums aprīlī un maijā un viņi praktiski neko nedarīja. Maskas, – tie kas brauca ar mašīnām vasarā, jūs redzējāt – masku nekādu nav, visi bāri un restorāni strādā visu nakti. Nekādas mājsēdes nav, nekas tālāk nenotiek,”

un kā pretstatu minēja Latviju:

“Mēs skolās liekam bērniem nēsāt maskas, taisām mājsēdi. Kam tad mēs to mājsēdi taisām? Cilvēkiem, kuriem nekāda vakcinācija nav vajadzīga.”

Polijā no marta līdz maijam tiešām bija milzīgs Covid-19 uzliesmojums, turklāt ar lielāku mirušo skaitu nekā Latvijā. Taču ne tuvu nav taisnība, ka Polija neko nedarīja. Līdz ar Kiršteina minēto uzliesmojumu Polija šā gada 20.martā atgriezās pilnā lokdaunā jeb mājsēdē. Pieejami bija tikai pirmās nepieciešamības preču veikali un atsevišķi pakalpojumi. Skolas pilnībā pārgāja uz attālinātām mācībām, turklāt Polija ir to valstu vidū, kur kopš pandēmijas sākuma skolas bijušas slēgtas visilgāk, liecina OECD šoruden publicētais ziņojums. Restorāni un kafejnīcas tika atvērtas apmeklētājiem tikai maija otrajā pusē, kad saslimstība bija būtiski mazinājusies. Latvijā iekštelpās drīkstēja atsākt ēst no 15.jūnija, tiesa, tikai vakcinēti vai pārslimojuši cilvēki vai ar negatīvu testu.

Nav arī tiesa par maskām. Tās gan pavasarī, gan tagad Polijā iekštelpās ir jālieto visās sabiedriskajās vietās, ieskaitot skolas, teikts valdības mājaslapā. Polijā tāpat kā Latvijā vakcinē bērnus no 12 gadiem, turklāt vakcinācija plānota arī pie skolām.

Kiršteins kā argumentu minēja arī mazo mirušo skaitu Polijā pašlaik. Viņš piebilda:

“Respektīvi, Polija ir sasniegusi pūļa imunitāti dabīgā veidā, pasargājot seniorus.”

Eksperti vairākkārt skaidrojuši, ka tā sauktās pūļa imunitātes sasniegšanai vajadzīgs, lai vakcinējušies būtu vismaz 80% cilvēku un vēl lielāks gados vecāko cilvēku īpatsvars. Tāpēc jāvakcinē arī bērni. Vakcinējot tikai 20% iedzīvotājus, pat ja tie ir paši apdraudētākie, pūļa imunitāti sasniegt nevar. Turklāt Kiršteins neņem vērā faktu, ka, lai arī daudz mazāk, bet smagi slimo un mirst cilvēki ne tikai senioru vecumā. Latvijā līdz 20.oktobrim ar Covid-19 infekciju miruši 335 cilvēki līdz 59 gadu vecumam.

Visticamāk, nav pamatota arī ideja, ka sabiedrības imunitāte Polijā sasniegta, pārējiem dabīgā ceļā pārslimojot. Lai gan pavasarī Polijā bija milzīgs Covid-19 vilnis un pašlaik saslimstība tur ir daudz zemāka nekā Latvijā, tā atkal strauji aug. To apliecina arī vietnes Ourworldindata.org apkopotie dati.

19.oktobrī Polijā (iedzīvotāju skaits 38 miljoni) ar Covid-19 miruši 64 cilvēki, un valdība paredz, ka spējš slimības izplatības pieaugums turpināsies. Polijas veselības ministrs norādījis, ka valdībai nav plāna slēgt skolas, taču tikšot pastiprinātas sanitāro noteikumu kontroles. Polijā daudzās skolās līdzīgi kā Latvijā pirms mājsēdes izsludināšanas daļa skolēnu bija spiesti mācīties no mājām slimības izplatības dēļ. Šonedēļ Polijā klātienē strādāja aptuveni 97% skolu, vairāki simti skolu – daļēji attālinātā režīmā.

Kāpēc Kiršteins neņem vērā, ka arī Polijā saslimstība un mirušo skaits aug? Viņš Re:Check norādīja, ka savos secinājumos balstījies uz agrākiem datiem, un tad, kad par to rakstījis Twitter, skaitļi vēl nav bijuši tik lieli.