SPKC: Vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju konstatēts joda deficīts organismā

Viņa skaidroja, ka Veselības ministrija un valsts zinātniskais institūts "BIOR" no 2018.gada novembra līdz 2020.februārim veicis pētījumu, vērtējot Latvijas iedzīvotāju vecumā no 19 līdz 64 gadiem uzņemtā sāls un joda daudzumu. Kopumā pētījumā piedalījās 1011 dalībnieki.

"Vērtējot uztura dienasgrāmatu datus, atklājās, ka dalībnieki ar pārtiku uzņem tikai aptuveni 50% no dienā ieteicamā joda daudzuma,

bet, vērtējot tālāk jau urīna analīzes, secināts, ka vairāk nekā 70% dalībnieku joda daudzums bija zemāks nekā norādīts rekomendācijās - tātad ir joda deficīts organismā," atzīmēja Aumeistere.

Tādēļ, lai skaidrotu joda nozīmi un veicinātu pietiekamu joda uzņemšanu ikdienā ar uzturu, Slimību profilakses un kontroles centrs sāk kampaņu "Jods tavai veselībai!".

"Jods lielai daļai Latvijas sabiedrības kā ikdienas pārtikas elements ir salīdzinoši svešs.

Tomēr pētījumā atklātā aina ir visai satraucoša

- lielākā daļa Latvijas sabiedrības jodu ikdienā uzņem nepietiekošā daudzumā, kas var rezultēties dažādās veselības problēmās. Joda uzņemšana ar uzturu nav sarežģīta, tas ir tikai paradumu maiņas jautājums. To arī centīsimies šīs kampaņas ietvaros sabiedrībai parādīt un skaidrot," atklāja Aumeistere.

Jods ir būtisks mikroelements, kas nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai, normālai nervu sistēmas un smadzeņu darbībai, ādas veselībai.

"Vairogdziedzera hormoni cilvēka organismā regulē pamatvielmaiņu, tie ietekmē piemēram, smadzeņu darbību, sirdsdarbību, svīšanu, zarnu darbību, svaru. Joda trūkuma apstākļos vairogdziedzera hormonu sintēze ir traucēta un, lai šo hormonu nepietiekamību kompensētu, vairogdziedzeris palielinās un tajā var veidoties mezgli," skaidro ārste-endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēde Una Gailiša, piebilstot, ka

"īpaši svarīgi ir nodrošināt pietiekošu joda uzņemšanu bērniem, grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā, jo joda deficīts var izraisīt nepietiekošu vairogdziedzera hormonu sintēzi un traucēt bērna attīstību".

Joda deficīta dēļ var būt nepietiekoša vairogdziedzera darbība, kas ilgtermiņā var veicināt aptaukošanos, sirds-asinsvadu slimības un citus veselības traucējumus.

Vairogdziedzera hormonu nepietiekamības jeb hipotireozes simptomi ir nogurums, muskuļu vājums, sausa āda, trausli mati un nagi, svara pieaugums, paaugstināta jutība pret aukstumu.

"Eiropā un arī Latvijā ir konstatēts viegli un vidēji izteikts joda deficīts, tādēļ ir svarīgi pievērst uzmanību pietiekošai joda uzņemšanai ar uzturu, lai novērstu ar tā deficītu saistītos riskus," uzsver Gailiša.

Kampaņā topošie vecāki, sievietes grūtniecības un zīdīšanas periodā, jaunie vecāki, kā arī pārējā sabiedrība tiks informēti par joda nozīmi organismā un pārtikas produktiem, ar kuriem iespējams uzņemt jodu.