Kariņš: Nepieciešma stingra ES līmeņa reakcija, kas dotu skaidru signālu Baltkrievijas režīmam (37)

Eiropadomē līderi pārrunāja augstās elektroenerģijas cenas Eiropā un iespējamos īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus. Diskusijā Kariņš uzsvēra, ka pašlaik dalībvalstis, arī Latvija, ievieš atbalsta mehānismus, kas vērsti palīdzības sniegšanai mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, un īstermiņā tas ir pareizais solis augsto elektroenerģijas cenu seku mazināšanai sabiedrībā.

Vienlaikus Ministru prezidents norādīja, ka ir būtiski meklēt kopīgus ilgtermiņa risinājumus, taču neatbalsta pārsteidzīgu iejaukšanos ES enerģētikas tirgus procesos. Pēc viņa paustā, ilgtermiņa atbilde uz augstajām fosilo energoresursu cenām ir turpmākas investīcijas atjaunojamajos energoresursos, kā arī starpsavienojumu attīstības veicināšana un kopīgu gāzes rezervju veidošana Eiropā.

Līderi, noslēdzot diskusiju par iespējamiem risinājumu enerģiju cenu jautājumā, vienojās Eiropas Komisijai un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem uzdot strādāt pie iespējamiem ilgtermiņa risinājumiem, vienlaikus dalībvalstīm īstenojot īstermiņa risinājumus, atbalstot mazāk aizsargātos iedzīvotājus.

ES līderu diskusijā par migrāciju tika skarts jautājums arī par Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto hibrīdoperāciju uz ES ārējās robežas. Kariņš norādīja uz nepieciešamību pēc stingras ES līmeņa reakcijas, kas dotu skaidru signālu Baltkrievijas režīmam, ka šādai rīcībai ir sekas. ES valstu līderi vienojās par nepieciešamību noteikt jaunas sankcijas pret Lukašenko režīmu, finansiāla atbalsta nodrošināšanu skartajām robežvalstīm un ES normatīvā regulējuma pielāgošanu hibrīdapdraudējuma situācijai.

Pārrunājot Austrumu partnerības samita sagatavošanu decembrī, Ministru prezidents uzsvēra Austrumu partnerības politikas stiprināšanu, īpaši sadarbības padziļināšanu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Tāpat Kariņš norādīja uz partnervalstu noturības stiprināšanu pret globālajiem un drošības izaicinājumiem.

Pirms Eiropadomes Ministru prezidents piedalījās Eiropas Tautas partijas samitā, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu līderu koordinācijas sanāksmē.

Jau ziņots, ka ES dalībvalstu līderi piektdien nosodījuši Baltkrievijas hibrīduzbrukumu pie bloka ārējām robežām un vienojušies paplašināt sankcijas pret nelegālās migrācijas organizēšanā iesaistītām fiziskajām un juridiskajām personām, paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas birojs.

"Eiropadomē panākta vienošanās migrācijas jautājumā. Atzinumos norādīts, ka

ES nosoda hibrīduzbrukumus pie savām ārējām robežām

un ka netiks pieļauta nelegālās migrācijas instrumentalizācija politiskos nolūkos. Nolemts paplašināt sankcijas pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas hibrīduzbrukuma organizēšanā," norādīts tā izplatītajā paziņojumā.

Tajā atzīmēts, ka ES valstu līderi vienojušies vērsties pie Eiropas Komisijas ar konkrētiem priekšlikumiem attiecībā uz migrācijas politikas tiesību aktu grozīšanu.

Kā tviterī paziņojis Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela preses sekretārs Barends Leitss, ES līderi uzsvēruši, ka nosoda jebkādus hibrīduzbrukumus un attiecīgi uz tiem reaģēs.

Lietuvas prezidents Eiropadomes apspriedē aicinājis nekavējoties rīkoties,

lai vērstos pret nelegālo migrāciju, kas ir Baltkrievijas režīma rīkotā hibrīduzbrukuma rezultāts.

Apspriedē viņš nācis klajā ar priekšlikumiem par ES tiesību aktos nepieciešamajiem grozījumiem, kas izstrādāti kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm.

"Esmu gandarīts, ka šodien mums ar ES kolēģiem izdevies vienoties nelegālās migrācijas jautājumā. Lietuvas ieteikumi ņemti vērā un iekļauti sanāksmes atzinumos. ES līderi formulējuši skaidras vadlīnijas un uzdevumus, kas Eiropas Komisijai jāpilda tuvākajā laikā, " pēc apspriedes uzsvēris Nausēda.

"[Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra] Lukašenko režīms tagad redzēs, ka ES spēj reaģēt, spēj pieņemt lēmumus un ir gatava aizstāvēt sevi," viņš sacījis žurnālistiem Briselē, norādot, ka apspriedē pieņemtais teksts atspoguļo svarīgākās ar migrantu krīzi saskārušos valstu vajadzības.

"Pirmām kārtām, Baltkrievijas režīma darbība atzīta par hibrīduzbrukumu pret Lietuvu, Poliju un Latviju, un mēs redzam plašu iespējamo pasākumu un tiesiskā regulējuma grozījumu spektru, kas [vajadzības gadījumā] ļaus novērst problēmas, ar kurām saskaramies pie ES ārējām robežām," izteicies Lietuvas prezidents.