Neparasti objekti, kas atrasti okeānu un jūru dzīlēs (2)

Diemžēl 1692. gada zemestrīču sērija un cunami iznīcināja rosīgo pilsētu. Divas trešdaļas jeb 13 hektārus no teritorijas pārklāja ūdens. Mūsdienās objektu dēvē par pētnieku paradīzi, un jūras arheologi apgalvo, ka tā ir viena no svarīgākajām zemūdens vietām pasaulē, kas glabā simtiem nogrimušu kuģu un ēku.

Neiztikt arī bez senās Ēģiptes noslēpumiem. Izrādās, ka Herakliona - Tonisa reiz bija viena no nozīmīgākajām Abukiras līča ostas pilsētām. Izmantojot progresīvu zemūdens skrīninga tehnoloģiju, šajā vietā izdevies atrast kolonnas, statujas un citus nozīmīgus artefaktus. 60 kuģu vraki, zelta monētas, aptuveni 700 enkuru un teju piecus metrus garas statujas apstiprina, ka pilsēta reiz bija svarīgs tirdzniecības centrs.

Nav konkrēta skaidrojuma tam, kā pilsēta nokļuva dziļi dzelmē. Klīst leģendas, ka tā nogrima pēc lielas zemestrīces.

Tomēr Herakliona - Tonisa nav vienīgā pilsēta zem ūdens. Piemēram, seno Dvarkas pilsētu pirms vairāk nekā 30 gadiem atklāja vismaz 10 metru dziļumā Arābijas jūrā. Tur atrada pilsētas pīlārus, režģus un citus senus arhitektūras veidojumus. Zinātnieki nespēj noteikt precīzu laiku, kad pilsēta nogrimusi, – daži min, ka tā zem ūdens mīt jau 10 000 gadu, citi uzskata, ka uz pusi mazāk. Tāpat daļa piekrīt versijai, ka tā applūda jau viduslaikos.

Lai arī vienprātīgas versijas nav, šajā vietā joprojām turpina darboties pētnieki, atklājot arvien jaunus noslēpumus par pilsētas vēsturi un iemītniekiem.

Dzelmē dusošie kuģi, kas tā arī nav izcelti

Pētnieki lēš, ka okeāna dzelmē atrodas vairāk nekā trīs miljoni kuģu vraku. Slavenais spocīgais “Titānika” vraks, ko “National Geographic” pētnieks Bobs Balards ar komandu atrada 73 gadus pēc nogrimšanas, ieviesa skaidrību par vienu no zināmākajām traģēdijām pasaulē.

Kuģis nogrimstot sev līdzi paņēma ap 1500 cilvēku dzīvību, un nevienam līdz šim nav izdevies izcelt teju četru kilometru dziļumā esošās kuģa atliekas. Tomēr “Titāniks” nav vienīgais milzenis, kas dus dzelmē.

1973. gadā nogrimušais “Igara” savulaik bija kuģis ar dārgāko jūras apdrošināšanu. Tā nogrimšana radīja milzīgus zaudējumus, jo tvaikoņa vērtība sasniedza teju 22 miljonus eiro. Brīdī, kad tas uzskrēja uz klints, kuģī bija iekrautas 127 718 tonnas Brazīlijas dzelzs rūdas. Kuģis kopā ar tā kravu nogrima Dienvidķīnas jūras dibenā un tur atrodas jau vairāk nekā 50 gadu.

Zināms, ka tas ir ļoti iecienīts ūdenslīdēju galamērķis, jo “Igaras” atliekas dzelmē klāj jūras koraļļi un tajās mīt bruņurupuči. Tomēr ir jābūt uzmanīgiem, jo straume šajā vietā ir ļoti spēcīga, bet redzamība - slikta.

Nogrimušos kuģus ne vienmēr izdodas identificēt. Piemēram, 2018. gadā 25 kilometru attālumā no Lisabonas eksperti atklāja kādu kuģi, kas dzelmē ir jau 400 gadus. Tā nosaukums un izcelsme vēl joprojām nav zināma.

Nogrimušie vēstures notikumu pierādījumi

Izrādās, ka jūru un okeānu dzelmē atrod ne tikai dzīvas radības un kuģu vrakus vai pilsētas, bet arī tehnoloģijas. Vecākais zināmais dators atklāts jūras dibenā pie kādas no daudzajām Grieķijas salām. Ūdenslīdēji to atrada 1901. gadā, taču viņiem vajadzēja ilgu laiku, lai saprastu, kam domāts īpašais mehānisms. Izrādās, tas bija sengrieķu analogais dators. Sarūsējusī ierīce, iespējams, izgatavota no 200. līdz 70. gadam pirms mūsu ēras.

Okeānā atklāto dīvaināko lietu sarakstā ierindojas arī daļa no slavenās kosmosa misijas “Apollo 11”. Proti, raķetes “Saturn V” dzinējus, kas nogādāja Nilu Ārmstrongu un viņa apkalpi kosmosā, atrada teju piecu tūkstošu metru dziļumā okeānā pie Floridas krastiem. Raķeti no dzelmes izvilka un pasniedza kā dāvanu Sietlas muzejam 2015. gadā.

Toties no Otrā pasaules kara okeānā vēl joprojām dus simtiem liecību par stindzinošajiem notikumiem. Zināms, ka operācija “Hailstone” bija pārsteiguma uzbrukums Japānas impērijas flotei Otrā pasaules kara laikā. Tajā tika zaudētas ne tikai tūkstošiem dzīvību, bet arī militārie kaujas un gaisa kuģi un zemūdenes. Divās dienās 1944. gadā Klusajā okeānā nogrima milzīgs skaits kaujas tehnikas, kas joprojām atrodas zem ūdens.