Jauno pārvaldes modeli Aizkrauklē plānots apstiprināt līdz novembrim (2)

Aizkraukles novadā bijušo politisko amatu likvidēšana gadā nesusi 250 tūkstošu eiro ietaupījumu. Taču iecerētais centrālās administrācijas aparāts patlaban izskatās nesamērīgi liels un pat bez deputātu algām iecerētais algu fonds gadā prasīs divus miljonus eiro - 1 900 944. Eksperti uzskata, ka, arī pēc reformas nodokļu maksātāju naudu turpinām tērēt neefektīvi.

Administratīvi teritoriālās reformas Aizkrauklei nesa pārmaiņas. Sešus -Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru un Aizkraukles novadus apvienoja vienā. Iespaidīgajai teritorijai līdz pat Lietuvas robežai ar trīsdesmit vienu tūkstoti iedzīvotāju par administratīvo centru noteica Aizkraukli. Jaunjelgava līdz pēdējam cerēja, ka izdosies saglabāt neatkarību, taču Satversmes spriedums atļāva to pievienot Aizkrauklei.

Pēc šī gada 1.jūnija Aizkraukle pārņēma visu pievienoto novadu darbiniekus. Noalgoja kompāniju “JB Consulting”, lai tā palīdz saprast, kādu administratīvo struktūru veidot un kā labāk sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem.

Jaunajā novadā strādā 19 deputāti. Tomēr saimniekošana joprojām notiks arī pievienotajos novados, taču tagad tās nosauktas par apvienības pārvaldēm.

Tās vada bijušie izpilddirektori un viņiem palikuši pamatā tie paši pienākumi un funkcijas, kas līdz šim.

Bijušo politisko amatu – mēru un deputātu amatu likvidācija piecos novados algās ļāvusi ietaupīt ceturtdaļmiljonu gadā. Taču ekonomisko ieguvumu pagaidām neredz administrācijā.

Novadu reformas jēga bija rast jaunu pārvaldības praksi un mūsdienīgus risinājumus. Aizkraukles novadā reformas notiek gausi un smagnēji. Un centrālās administrācijas štati izskatās uzpūsti. Iecerētas 13 nodaļas. Piemēram, ar domes sabiedriskajām attiecībām nodarbosies seši cilvēki, pa vienam no katra pievienotā novada.

Liels štats - 44 cilvēki strādās grāmatvedības nodaļā, bet tajā pašā laikā ar uzņēmējdarbības atbalstu strādās viens cilvēksm Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš bija iesaistīts reformas pamatojuma izstrādē, stāsta, ka šāda Aizkraukles novada administrācijas budžeta projektā redzamā aina ir diezgan tipiska Latvijai jau pēc reformas.

Uzskatāmu salīdzinājumu Jānis Turlajs veic par dzimstsarakstu nodaļām. Ja, piemēram, Aizkraukles novadā šos pienākumus dalīs pieci cilvēki, tad Salaspils novadā ar to tiek galā viens darbinieks. Ja abās vietās salīdzina iedzīvotāju skaitu, tad sanāk, ka Aizkraukles novadā iedzīvotājiem šis pakalpojums izmaksā četras reizes dārgāk.

Cits salīdzinājums, ja Ogres novadā pēc Administratīvi teritoriālās reformas Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļā strādās 6 darbinieki, tad Aizkrauklē ar divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu, tikai ar tūrismu vien novadā plāno nodarboties 10 cilvēki.

Par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs uzsver, ministrija ir pašvaldībām devusi vairāk nekā gadu, lai sagatavotos jaunajai dzīvei pēc reformas.

Ja kāda no vietvarām gaidījusi valdības krišanu, vai sev labvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu, un nav laikus strādājusi pie jaunā pārvaldes modeļa, tā var vainot tikai pati sevi. Bet ministrija nevar norādīt, cik daudz administrācija var tērēt algām.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs saka, ka ministrija jaunajiem novadiem varēja izstrādāt valdīnijas, cik liels drīkst būt resursu patēriņš konkrētiem pašvaldības sniegtiem pakalpojumiem . Cik patiesībā efektīvi būs izdevies īstenot Administratīvi teritoriālo reformu savās revīzijās atbildes sniegs Valsts kontrole.