Franaka Vjačorkas dzīvesstāsts ir spilgta ilustrācija tam, kādā stāvoklī gadiem ilgi bijusi vārda brīvība Baltkrievijā. Studenta gados demokrātiskais aktīvists tika izslēgts no Baltkrievijas Valsts universitātes un izglītību ieguva ārvalstīs. Žurnālista karjeras laikā viņš vairākkārt tika aizturēts, bet pēc 2020.gada augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām kļuva par demokrātiskās opozīcijas sejas Svetlanas Tihanovskas padomnieku. Sarunā ar portālu TVNET Rīgas konferences 2021 ietvaros Vjačorka stāsta, ka šogad informācijas aprite Baltkrievijā tiekot slāpēta īpaši bargi.

Pašreizējo situāciju Vjačorka pielīdzina drūmākajām PSRS vēstures lappusēm. "Tas bija kā lēciens pagātnē. Vienu brīdi esam 2021.gadā, bet jau nākamajā attapāmies 1937.gadā. Sliktākajos staļinisma gados," Vjačorka raksturo brīvas komunikācijas teju pilnīgo apspiešanu.

Viņš stāsta, ka Baltkrievijas reģionos darbojoties samizdati, kuros drukā skrejlapas un laikrakstus. "Reģionos mums ir vairāki samizdatu tīkli, kuros tiek nodrukāti e-pastā vai caur mājaslapām saņemti PDF faili. Ir arī brīvprātīgo izplatītāju tīkls, kas skrejlapas iznēsā pa dzīvojamajiem rajoniem," norāda Vjačorka. Līdzīgi kā padomju laikos, demokrātiskie aktīvisti mēģina raidīt informāciju arī radio, taču tikai nedaudziem cilvēkiem ir radiouztvērēji, kas uztver frekvences, kurās aktīvisti var darboties.

Minskā saziņai visaktīvāk izmanto internetu, taču nākas izdomāt arvien jaunus veidus, kā apiet likumus, kas arvien ciešāk sažņaudzas ap iespēju brīvi sazināties un paslēpties no Baltkrievijas Valsts drošības komitejas uzmanošās acs.

"Jāsaka, ka baltkrievi varētu būt ļoti labi spiegi," saka Vjačorka. "Viņi zina, kā neatklāt savu identitāti, kā slēpties, kā īstenot operācijas. Daudzi no kiberpartizāniem, kuri piedalās operācijās pret valdību, paši ir valsts iestāžu darbinieki.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X