Rubīnā atklātas 2,5 miljardus gadu senas dzīvības atliekas (4)

Grenlandē var atrast mūsu planētas senākos rubīnus – sarkanus dārgakmeņus, kas veidojušies no caurspīdīga, sarkana minerāla korunda. Meklējot jaunus rubīnus Grenlandes dienvidos, pētnieku grupa vienā no tiem atradusi paslēpušos pārsteigumu, proti, grafītu jeb oglekļa visstabilāko modifikāciju, kas varētu būt senas mikrobiālas dzīvības atliekas.

“Grafīts šī rubīna iekšienē ir patiesi unikāls. Šī ir pirmā reize, kad rubīnā mēs esam atraduši senas dzīvības paliekas,” paziņojumā rakstīja pētnieks Kriss Jakimčuks.

Izanalizējot dažādos oglekļa izotopus grafītā, pētnieku komanda secināja, ka grafīts patiesi varētu būt senas dzīvības formas paveids. Vairāk nekā 98% mūsu planētas oglekļa masa ir 12 atommasas vienības liela, tomēr daži oglekļa atomi ir smagāki – ar 13 vai 14 atommasas vienībām.

“Dzīvā matērija galvenokārt sastāv no vieglākiem oglekļa atomiem, jo tiem nepieciešams mazāks enerģijas daudzums, lai iekļautos šūnās. Balstoties uz palielināto oglekļa-12 daudzumu grafītā, mēs secinājām, ka oglekļa atomi reiz bija dzīvība. Visticamāk, mikroorganismi, piemēram, zilaļģes,” skaidroja Jakimčuks.

Tajā laikā, kad šī senā dzīvība eksistēja, uz planētas nebija daudz skābekļa, kas ir neatņemams sarežģītākas dzīvības elements. Tieši tāpēc vienīgā dzīvība, kas varēja pastāvēt, bija sīki mikrobi un aļģes.

Zināms, ka zilaļģes bija viena no pirmajām dzīvības formām uz Zemes. Miljardiem gadu ilgā laikā, pārstrādājot saules gaismu ķīmiskajā enerģijā, zilaļģes radīja skābekli, kas ļāva rasties sarežģītākām dzīvības formām, rakstīts zinātnes izdevumā “Live Science”.

Tiesa, šis rubīnā atklātais grafīts nav senākās zināmās dzīvības pēdas, proti, zinātniekiem ir arī zināma dzīvība, kas radusies pirms vairāk nekā 3 miljardiem gadu. Tomēr šī ir pirmā reize, kad senas dzīvības pēdas ir atrastas rubīna ieslēgumā.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Ore Geology Reviews”.