Novērotāji kritizē Uzbekistānas prezidenta vēlēšanu norisi

Vēlēšanu komisija pirmdien paziņoja, ka Mirzijojevs ieguvis 80% balsu.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja novērotāju misija pauda kritiku par "patiesa plurālisma un iesaistīšanās starp kandidātiem vai ar pilsoņiem trūkumu".

"Neskatoties uz nesenajām apsveicamajām reformām, Uzbekistānas prezidenta vēlēšanas nebija patiesi konkurējošas, bet vēlēšanu dienā tika manīti ievērojami procesuālie trūkumi," teikts misijas paziņojumā.

Bez 64 gadus Mirzijojeva vēlēšanās bija vēl četri kandidāti – Maksuda Varisova no Tautas demokrātiskās partijas, Bahrams Halimovs no Sociāldemokrātiskās partijas "Adolat" ("Taisnīgums”), Ališers Kadirovs no Demokrātiskās partijas "Milliy Tiklanish" ("Tautas atdzimšana") un Narzulla Ablamuradovs no Ekoloģiskās partijas. Tomēr neviens no šiem kandidātiem netika uzskatīts par reālu sāncensi pašreizējam prezidentam.

Novērotāju misijas jau oktobra pirmajā pusē publicētajā starpziņojumā konstatēts, ka “starp kandidātiem nav bijis tiešas vai vērā ņemamas konkurences cīņas”. Kandidātus drīkst izvirzīt tikai politiskās partijas, bet EDSO novērotāju vērtējumā jaunu partiju reģistrēšanas procedūra ir apgrūtinoša. Uzbekistānā ir reģistrētas piecas politiskās partijas, kuras visas ir pārstāvētas parlamentā un izvirzījušas savus prezidenta amata kandidātus.

Mirzijojevs, kurš kļuva par valsts vadītāju pēc ilggadējā autoritārā prezidenta Islama Karimova nāves, savas prezidentūras piecos gados īstenojis plašas reformas, lai modernizētu Uzbekistānu un veicinātu ekonomikas attīstību.

Tika liberalizēta valūtas maiņa, tādējādi likvidējot valūtas “melno tirgu”, un samazināti nodokļi. Līdz 2025.gadam paredzēts privatizēt trīs ceturtdaļas valsts uzņēmumu, notiek intensīva ārzemju investoru piesaistīšana, valsts finansiāli atbalsta mazo uzņēmumu dibināšanu. Izvērsta korupcijas apkarošana. Pēdējos gados Uzbekistānā atvērtas vairāk nekā divdesmit ārvalstu augstskolu filiāles.

Ārpolitikā Mirzijojeva prioritāte ir sadarbības veicināšana Vidusāzijā, attīstot ekonomiskos sakarus. Uzbekistāna normalizējusi attiecības ar kaimiņvalstīm Tadžikistānu un Kirgizstānu, bet šomēnes notikušas sarunas ar Afganistānas talibu valdības pārstāvjiem. Arī jaunajā situācijā Taškenta ir ieinteresēta, lai turpinātos Uzbekistānas ražojumu eksports uz Afganistānu un tiktu īstenoti plānotie ekonomiskie projekti, tostarp tiktu uzbūvēts Mazārešarīfas-Pešāvaras dzelzceļš, kas ļautu eksportēt Uzbekistānas preces caur Pakistānas ostām.

Mirzijojevs 1981.gadā absolvējis Taškentas Irigācijas un meliorācijas institūtu, iegūstot inženiera-mehāniķa specialitāti. No 1982.gada viņš strādājis šajā institūtā, darbu sākot jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka, bet noslēdzot 1992.gadā prorektora amatā. 1992.-1996.gadā bijis Taškentas Mirzo Ulugbeka rajona hokims (administrācijas vadītājs), 1996.-2001.gadā - Džizakas apgabala hokims, 2001.-2003.gadā - Samarkandas apgabala hokims. No 2003.gada Mirzijojevs bija Uzbekistānas premjerministrs, bet kopš 2016.gada ir prezidents.