Neskatoties uz konkurētspējīgu atalgojumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir grūtības piesaistīt jaunus operatīvos darbiniekus un izmeklētājus, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
KNAB ir grūtības piesaistīt jaunus operatīvos darbiniekus un izmeklētājus (3)
"Neskatoties uz to, ka patlaban izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem algas ir konkurētspējīgas, ar to rekrutēšanu ir tā, kā ir. Viena iemesla dēļ -
nav to darbinieku un nav tik vienkārši atrast.
Mēs birojā cenšamies rekrutēt spējīgus, kvalificētus un pieredzējušus kandidātus un ar to iet lēnāk, nekā, piemēram, ar finanšu analītiķiem," norādīja Straume.
Jau vairākkārt rakstīts, ka Latvijai ir grūtības sagatavot operatīvos darbiniekus, jo nav atbilstošas mācību iestādes. Vēl septembrī ģenerālprokurors Juris Stukāns valdības sēdē atzina, ka patlaban pirmstiesas izmeklēšanā operatīvā darba personāls netiek apmācīts. Viņš arī augustā atzina, ka patlaban izmeklētājus un operatīvos darbiniekus sagatavo paši dienesti un tikai darba procesā veidojas iemaņas.
Neskatoties uz minēto, izmaiņas varētu sekot nākotnē, jo plānots īstenot Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) projektu ilgtermiņa konsorcijā starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa Universitāti un Latvijas Universitāti.
Vēl pirms konsorcija ieviešanas iekšlietu struktūru izglītības reformu plānots sākt ar pirmo posmu, proti, Izmeklētāju mācību centra izveidi uz Valsts policijas koledžas bāzes. Šī pasākuma mērķis ir pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvā darba kvalitātes celšana, nodrošinot Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanu un operatīvo darbu, pastāvīgu tālākizglītības ieguvi un profesionālās kvalifikācijas celšanu atbilstoši mūžizglītības principam.
Nākamgad centra darbībai nepieciešami 2 229 756 eiro, 2023.gadā 811 256 eiro, bet vēl gadu vēlāk 768 256 eiro.
Reformas otrais posms paredz īstenot minēto konsorciju.
Konsorcija mērķis ir sagatavot speciālistus iekšlietu un citu tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām, paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, mācību infrastruktūras izveidi un koplietošanu, labākā pedagoģiskā personāla dalību kopīgu izglītības programmu īstenošanā.
IDA izveidošanai nepieciešami kopumā aptuveni 43,9 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 39 miljoni eiro aizietu infrastruktūras izveidei un modernizācijai Rīgā, Ezermalas ielā, kur patlaban atrodas Valsts policijas koledža.
IDA sagatavotu speciālistus Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, Militārajai policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Iekšējās drošības birojam, kā arī topošos prokurorus.
Plānots, ka IDA mācību programma īstenošana jau varētu sākt 2023.gada septembrī. Šajā gadā paredzēts uzņemt 220 studētgribētājus, bet 2028.gadā studentu skaits sasniegtu jau 1984.
Valdība 2009.gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju, kura atradās Rīgā, Ezermalas ielā. Viens no galvenajiem akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums.
Kā norādīja toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece, akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī