Valdība apstiprina ziņojumu par nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas izpildi (1)

Ziņojumā norādīts, ka Latvija novērtē Eiropas Padomes Konsultatīvās komitejas pausto atzinību par sasniegto progresu konvencijas izpildē kopš neatkarības atgūšanas. Tāpat Latvija apliecina gatavību turpināt īstenot konvencijā noteikto saistību izpildi.

Dokumentā uzsvērts, ka 35% Latvijas iedzīvotāju pieder mazākumtautībām un tās ir neatņemama Latvijas sabiedrības sastāvdaļa. Latvija aktīvi strādā pie tā, lai veicinātu sabiedrības integrāciju un sekmētu visu sabiedrības grupu piederības sajūtu Latvijai, nodrošinot visu sabiedrības grupu līdzdalību sabiedriskajā sektorā, izglītībā un nodarbinātībā.

Ziņojumā skaidrots, ka mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt to valodu, etnisko un kultūras identitāti nodrošina Satversme un Latvijai saistošās starptautiskās tiesību normas. Latvija īsteno saliedētas sabiedrības politiku, kuras virsmērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību.

Pēc dokumentā rakstītā, valsts valodas zināšanas ļauj pie mazākumtautībām piederošām personām aktīvi un jēgpilni piedalīties sabiedriskajā dzīvē un iesaistīties demokrātiskajos procesos. Latviešu valodas prasme mazākumtautību vidū turpina uzlaboties - 1989.gadā tikai 23% mazākumtautību personu prata latviešu valodu, 2019.gadā - jau 88%.

Savukārt pētījumi liecina, ka piederības sajūta Latvijai mazākumtautību vidū turpina uzlaboties. Ciešas un ļoti ciešas saites ar Latviju izjūt 84% Latvijas mazākumtautību pārstāvju, savukārt 86% jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar pilsētu, kurā dzīvo. 2018.gada aptauja liecina, ka Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī svin ievērojams īpatsvars - 86% mazākumtautību respondentu, kā arī 86% mazākumtautību respondentu izjūt piederību Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam, bet 87% - Latvijas reģioniem. 77,5% mazākumtautību pārstāvju domā, ka viņiem ir daudz kopīga ar latviešiem.

Dokumentā uzsvērts, ka Latvija īpaši veicina pie mazākumtautībām piederošo jauniešu un latviešu jauniešu dialogu, piederības sajūtas Latvijai palielināšanu, sekmē jauniešu līdzdalību pilsoniskās sabiedrības veidošanā un kultūras mantojuma apzināšanā. Latvijā tiek īstenota valsts budžeta finansēta programma "Mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbības programma", kā arī jauniešu neformālas pilsoniskās izglītības projekts "Eiropas pēdas Latvijā". Programmu mērķa grupa ir krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, lietuviešu, igauņu un citu tautību jaunieši.

"Latvija īpaši atbalsta mazākumtautību organizāciju un kopienu līdzdalību demokrātiskajos procesos Latvijā. Kultūras ministrijas (KM) paspārnē turpina darboties 2006.gadā izveidotā Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā komiteja. Komitejas mērķis ir mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības un pārstāvības veicināšana pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Padomes sastāvā darbojas pārstāvji no 16 mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām," pausts ziņojumā.

Pēc dokumentā rakstītā, lai veicinātu jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību un lielāku atklātību lēmumu pieņemšanas procesos, līdz 2022.gada beigām Latvijas valdība plāno apstiprināt izstrādē esošo "Latvijas Piekto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.-2025.gadam". Plāns ietver pasākumus sabiedrības pārstāvniecības stiprināšanai un kvalitatīva dialoga uzturēšanai ikvienā nozarē. Tāpat plānā ir uzsvērts, ka plašākas sabiedrības un dažādu sabiedrības mērķgrupu uzrunāšana ir jēgpilnas un efektīvas līdzdalības pamatā.

Savukārt, lai veicinātu saliedētas sabiedrības attīstību, Latvijas valdība ir apstiprinājusi "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021. - 2027.gadam". Tās paredz pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspējas stiprināšanu, sekmējot iekļaujošu pilsoniskumu visām sabiedrības grupām. Pamatnostādnes paredz arī sniegt atbalstu mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalībai un mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai un attīstībai.

Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka valsts pienākums ir nodrošināt valsts valodas apguvi ikvienam iedzīvotājam. Latvijā šajā jomā ir ieguldīts liels darbs un resursi, lai sasniegtu pašreizējos valsts valodas prasmes augstos rādītājus. Uzlabojoties valodas prasmēm, ir palielinājies mazākumtautību respondentu īpatsvars, kuri vēlas lietot latviešu valodu ikdienā: 2008.gadā tie bija 37% respondenti, bet 2019.gadā - 56%.

Tāpat ziņojumā akcentēts, ka aizvadīto gadu laikā mazākumtautību attieksme valsts valodas lietojuma jautājumos kļūst pozitīvāka, un personas labprāt vēlas iekļauties vienotā sabiedrībā, piedaloties sabiedriski nozīmīgās aktivitātēs. Būtiski, ka pēdējos gados Valsts valodas centrs (VVC) regulāri saņem arī mazākumtautību personu sūdzības par valsts valodas lietojumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas tādējādi kavē mazākumtautībām piederošu personu pilnvērtīgu iekļaušanos un integrēšanos Latvijas sabiedrībā.

Dokumentā skaidrots, ka mācību priekšmetu apguve mazākumtautību dzimtajā valodā Latvijā tiek nodrošināta ievērojami augstākā proporcijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Latvija turpina atbalstīt bilingvālo izglītību un finansēt mazākumtautību programmas septiņās valodās - krievu, poļu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, baltkrievu un ivritā. Mazākumtautību skolēniem tiek saglabāta iespēja dzimtajā valodā apgūt priekšmetus mazākumtautību identitātes saglabāšanai.

Savukārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, Latvijā tiek īstenota izglītības reforma, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts valodas lietojumu izglītībā. Izglītības reforma mazākumtautību izglītības programmās ir cieši saistīta ar plašāku reformu Latvijas izglītības sistēmā - pāreju uz kompetencēs balstītu mācību saturu. Pāreja uz palielinātu latviešu valodas lietojuma apjomu, veicinās sekmīgu jaunā izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Tāpat dokumentā skaidrots, ka reformas izstrādes laikā notika konsultācijas ar mazākumtautību pārstāvjiem, apspriežot rosinātās izmaiņas pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības posmos Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvajā mazākumtautību izglītības padomē. Pēc reformas stāšanās spēkā valsts, pašvaldību un privātās mazākumtautību skolas varēs turpināt īstenot bilingvālās programmas. To varēs darīt atbilstoši šādam procentuālajam sadalījumam: līdz 6.klasei - līdz 50% mācību satura varēs pasniegt mazākumtautību valodā, no 7. līdz 9.klasei - līdz 20% mazākumtautību valodā, no 10. līdz 12.klasei mazākumtautību valodā varēs pasniegt priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības valodu un kultūru. Reformas rezultātā tiek palielināts latviešu valodas lietojuma apjoms pirmsskolas izglītības iestādēs, mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas tiks īstenotas arī turpmāk.