Gribam vai ne, bet interneta laikmetā robežas sāk izplūst. Mēs lasām par notikumiem tūkstošiem kilometru attālumā, sekojam tiešraidēm no gandrīz jebkuras vietas uz planētas, pasūtām preces no Āzijas, skatāmies amerikāņu seriālus, klausāmies K-Pop, un nemanot ikdienu piepilda sveša kultūra. Tā lēnām, bet noturīgi saplūst ar mūsu, vienai tradīcijai izspiežot otru. Jaunā paaudze pakāpeniski aizmirst vecās tradīcijas, virsroku ņem jaunas, kas ļauj sajusties kā daļai no kaut kā lielāka, modernāka. Tā tas ir noticis ar svētkiem, kas 19. gadsimta otrajā pusē līdzi Īrijas imigrantiem devās uz ASV, bet pēdējās desmitgadēs iekarojuši savu vietu arī citur rietumos, tai skaitā lēnām laužoties iekšā Latvijā, – Halovīns, angliski Halloween, Visu Svēto dienas priekšvakars.
Iedziļinoties Halovīna ietekmē uz ekonomiku (vai otrādi) izrādās, ka šie svētki, lai gan ASV ļoti plaši atzīmēti (65% iedzīvotāju 2021. gadā kaut kādā formātā plāno piedalīties, kas ir tikai 3% zem pirmspandēmijas līmeņa), ekonomiskās ietekmes ziņā atpaliek no tādiem svētkiem kā Valentīna un Mātes diena, Lieldienas un Pateicības diena (Thanks giving). Halovīns ir TOP 10 svētki, bet atrodas tā lejas daļā. Kādēļ? Jo tie ir lēti svētki. Konfektes un ķirbji ir nemaksā daudz. Halovīna laikā netiek iegādātas dāvanas, nav jāceļo tālāk par pāris rajoniem, lai bērnus aizvestu izjokot kādu, ir izņēmumi, bet netiek pirkta dārga atribūtika (kā jauns TV, lai noskatītos Superbola finālu, vai saderināšanās gredzens mīļotajai) un meistarīgākie vai taupīgākie vecāki savus bērnus ietērpj pašdarinātos kostīmos, cienastu pagatavo paši un māju dekorē minimāli.