/nginx/o/2021/10/27/14168361t1h9316.jpg)
Vācijā sperts kārtējais solis gāzesvada "Nord Stream 2" apstiprināšanas procesā, kur Ekonomikas ministrija pabeigusi gāzes piegāžu drošības analīzi un nodevusi rezultātus Federālajai tīklu aģentūrai, kura regulē elektrības, gāzes, telekomunikāciju un citu preču un pakalpojumu tirgus.
Ministrijas eksperti nonākuši pie secinājuma, ka jaunā gāzesvada sertifikācija neapdraud Vācijas un Eiropas Savienības gāzes piegāžu drošību, teikts ministrijas paziņojumā. Pirms lēmuma pieņemšanas ministrijai bijušas konsultācijas ar citām valstīm - Igauniju, Latviju, Lietuvu, Austriju, Itāliju, Poliju, Slovākiju, Čehiju un Poliju.
Tagad pagaidu lēmums sertifikācijas procesā līdz janvāra sākumam jāpieņem Vācijas Federālajai tīklu aģentūrai, bet pēc tam sava pozīcija attiecībā uz "Nord Stream 2" jāizsaka Eiropas Komisijai (EK), kurai sava slēdziena izdarīšanai būs divi mēneši. Turklāt EK var prasīt vēl divus mēnešus lēmuma pieņemšanai, ja tai būs vajadzīga papildu informācija. Pēc Briseles slēdziena saņemšanas Federālajai tīklu aģentūrai būs vēl divi mēneši galīgā lēmuma pieņemšanai. Tādā veidā sertifikācijas process var aizņemt astoņus-desmit mēnešus.
Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.
Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par ''Nord Stream 2'', uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ka tas ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)