Jau teju mēnesi viens no karstākajiem politiskajiem jautājumiem ASV ir sasniegtie “nacionālā parāda griesti” jeb iespēja, ka ASV varētu pārstāt veikt maksājumus gan federālo iestāžu darbiniekiem, gan ASV obligāciju turētājiem. Šāds iznākums faktiski nozīmētu valsts maksātnespējas pasludināšanu.

Šī politiskā problēma ir drīzāk teatrāla, nevis atspoguļo nepielūdzamu ekonomikas loģiku. ASV dolārus emitē Federālo rezervju banka, kurai šīs tiesības ir piešķīris ASV kongress, tāpēc valsts bankrots būtu brīvprātīgs, ne piespiedu solis. Amerikas Savienotās Valstis nekad nav pasludinājušas maksātnespēju, un tas nenotiks arī šogad.

Tad kāpēc jautājums par sasniegtajiem parādu griestiem ir aktualizējies, un vai tam ir nozīme arī Latvijas kontekstā?