Fotostāsts ⟩ Savām acīm to redz tikai retais: cilts vadoņu bēres Amazones lietus mežā (3)

Augustā javalapiti cilts zaudēja vadoni Aritanu, kurš nomira no Covid-19. Šingu palika bez izlēmīga līdera, kurš spēja atšķirīgās ciltis saliedēt kopīga mērķa vārdā - pasargāt Amazones lietus mežus no izciršanas un pārvēršanas lauksaimniecības zemēs, lai ciltis varētu turpināt dzīvot saskaņā ar senajām tradīcijām un saglabātu bioloģisko daudzveidību nākamajām paaudzēm, aģentūras "Reuters" žurnālistiem norāda Ariatana dēls Tapi Javalapiti. 

"Šobrīd mēs neesam vienoti. Šingu vairs nav cilvēka, kas varēja vienot visus vadoņus rīcībā," viņš saka. "Mūsu lielākais pārbaudījums ir atkal sanākt kopā, lai glābtu savu zemi."

"Reuters" fotogrāfs Veslejs Marselino bija vienīgais žurnālists, kurš bija aicināts uz vairākas dienas ilgajām bēru ceremonijām, kurās piedalījās apmēram 1000 vietējo cilšu locekļu. Javalapiti cilts pašlaik sastāv no apmēram 300 cilvēkiem; tā atkopusies no masalu epidēmijas 20.gadsimta 50.gados, kurā izdzīvoja tikai 40 javalapiti.

Šogad Šingu ienāca arī Covid-19, laupot 12 cilvēku dzīvības. Vairums no tiem bija veci cilvēki, kuri sev līdzi paņēma zināšanas par javalapiti cilts pagātni. Kā norāda "Reuters", visi cilts pieaugušie nu ir vakcinējušies. 

Aritanas un vēl trīs citu cilšu līderu piemiņa tika godināta, izvietojot ciema centrā četrus nokrāsotus celmus. 

Vīrieši izkrāsoja savus ķermeņus ar melnu un sarkanu krāsu, kuras iegūtas no rezervātā augošajiem augļiem un sēklām. Taču bija jūtama arī mūsdienu dvesma - kādam zēnam seja bija nokrāsota kā Betmena ienaidniekam Džokeram, bet viņam uz krūtīm bija uzraksts "Bolsonaru - prom".

Bēru rituāla kulminācija bija kaujas mākslas sacensības, kurās spēkiem mērojās deviņu cilšu pārstāvji. Pirms cīņām viņi izpildīja kaujas deju.

Šingu rezervāts tika izveidots 1961.gadā, pateicoties brāļu-aktīvistu Orlando un Klaudio Villas-Boasu kampaņai. Tā bija pirmā lielā cilšu apdzīvotā teritorija Dienvidamerikā - rezervāts ir apmēram uz pusi mazāks par Latviju.