Audzinām kucēnu kopā: ⟩ Kucēna ēdienkarte - investīcija suņa veselībā!

Kucēni piedzīvo intensīvu augšanas un attīstības posmu. Tāpēc kucēnu uzturs ir šā posma galvenais elements! 

"Svarīgi ir barot ar sabalansētu barību, kas paredzēta tieši kucēna vajadzībām. Nereti tā ir koncentrētāka, kalorijām bagātāka, jo apjoms, ko apēd kucēns, ir neliels. Kaloriju daudzums ir nepieciešams, lai kucēns pienācīgi augtu un attīstītos. Tāpat ir regulāri jāsver kucēns - ja tie ir vairāki no viena metiena, tad var to svara pieaugumu aptuveni salīdzināt, nevajadzētu būt tā, ka kāds ir izteikti mazāks nekā citi," par kucēnu barībām stāsta veterinārārsts Gusts Indāns.

Kas jāzina, ja tomēr vēlies mainīt kucēna ēšanas paradumus?

“Jebkuru barību mainot, ir rūpīgi jāskatās līdzi kucēna vēdera izeja. Tāpēc ir ļoti svarīga šī pakāpeniskā pāreja – iedodam 1/4, pēcāk 1/3, tad - 1/2 un tikai tad aizstājam pilnībā veco barību ar jauno. Tās sanāks 4-5 dienas līdz nedēļai, kad atjaucam veco barību ar jauno. Straujas pārejas gadījumā ir jārēķinās ar kucēna vēdera izejas izmaiņām,” brīdina veterinārārste Līga Arājuma.

Arī veterinārārsts Gusts Indāns ir līdzīgās domās: "Ar kucēnu ir tāpat kā ar bērnu - jāiepazīstina ar jaunu barību pakāpeniski, jāvēro, kā organisms to panes. Reizēm šķietami nevainīgs solis, kā strauja barības maiņa, var izsaukt vemšanu, caureju, vēdera sāpes, pat tad, ja abas barības ir labas kvalitātes - barības maiņa jāveic pakāpeniski, mana rekomendācija būtu to darīt 5-7 dienu laikā, pakāpeniski jaucot jauno pie iepriekš ēstās, ja veterinārārsts nav nozīmējis citādi."

Kāda ir laba kucēna vēdera izeja?

Veselīga vēdera izeja ir regulāra, formēta, taču ne pārlieku stingra, bez gļotu vai asins piejaukuma. "Defekācijas procesam jānorit kontrolēti, bez piepūles. Protams, kucēniem biežāk gadās "negadījumi" ar urināciju un defekāciju, un atkal varam vilkt paralēles ar maziem cilvēkbērniem.

Fekāliju krāsai būtu jābūt brūnā tonī, krāsas izmaiņas nereti nozīmē veselības problēmas. Melna krāsa fekālijām var liecināt par sagremotām asinīm - iespējama pie gastrīta, pārāk gaišas fekālijas var liecināt par žults un aknu sistēmas darbības traucējumiem.

Protams, arī diēta ietekmē fekāliju krāsu - nereti gaišākas krāsas barība var formēt gaišākas fekālijas un otrādi, taču, ja šķiet, ka ir novirze no normas, rekomendētu sazināties ar veterinārārstu!" uz jautājumu atbild veterinārārsts Gusts Indāns. 

Kucēnu barības iedalījums un daudzums

Kā izrādās, kucēnu barību arī iedala trīs kategorijās - maza, vidēja un liela auguma suņu šķirnēm. "Katram suņu izmēram ir jau piemērotas nepieciešamās minerālvielas, vitamīni, lai papildus neko nevajadzētu vairs dot. Arī barības graudu lielums ir nozīmīgs kucēna šķirnei un vecumam,” skaidro eksperte Līga Arājuma.

Cik tad daudz barības ir jādod mazam kucēnam? "Te gan ir jābūt uzmanīgiem ar barības daudzumu, jo katram ražotājam uz iepakojuma ir norādīta cita dienas deva un procentuālā attiecība. Piemēram, ir tādi ražotāji, kur ir norādīts nevis kucēna vecums, piemēram 4 mēneši, bet 30% no jau pieaugušā suņa svara. Tāpat jāparēķina, cik tu dosi sauso un cik konservus, - bet tas arī visbiežāk ir norādīts uz barības pakas,” stāsta veterinārārste Līga Arājuma.

Kāda barošanas formula mūsu ekspertei Līgai Arājumai šķiet vislabākā? "Es pieturētos vairāk pie sausās pamatbarības, un tad kāda ēdienreize vai kārums tiek kucēnam doti konservu vai svaigas gaļas veidā,” atbild Līga, kura arī ilgus gadus ir suņa saimniece.

Veterinārārsts Gusts Indāns piebilst, ka svarīgi ir kucēnam nodrošināt ne tikai kalorijas un enerģiju, bet arī vitamīnus un minerālvielas, kas nepieciešami organisma attīstībai. "Un to darīt ne tikai pietiekamā daudzumā, bet arī, piemēram, ja runājam par kalciju un fosforu, precīzā attiecībā. Tādējādi iespējams nodrošināt pilnvērtīgu kucēna augšanu un attīstību. Vienkāršākais veids ir komerciāli ražota pieejama sausā barība un konservi, kur visi aprēķini jau ir veikti ražošanas procesā, bet tādā gadījumā rekomendētu izvēlēties augstas kvalitātes, profesionālo barību," stāsta eksperts. 

Kā ar našķīšiem?

"Nepārforsēt, pirmkārt, tāpēc, ka var sabojāties vēders, otrkārt, ātri vien kucēnu var izlutināt," brīdina Līga Arājuma.  

Ja runājam par uzslavas kārumiem, veikala eksperte iesaka kādu lielisku alternatīvu, kas ir cita ražotāja kucēnu sausā barība - tas nav tas, ar ko barojat ikdienā, un šķitīs kā kas īpašs.

"Protams, veikalu klāstā ir arī ilgspēlējošie kārumi – kaltējumi, žāvējumi, presēti kauliņi, ko var atstāt ilgākai graušanai. Bet atkārtošos – vērojam vēdera izeju, kas parāda uzreiz, kāda ir situācija un kucēna jutība pret to, ko iedodam,” atbild eksperte.

No kā labāk atteikties? Kas var būt toksisks?

Ir daudzi pārtikas produkti, kas ir piemēroti cilvēku patēriņam, bet suņiem, arī kucēniem, ir toksiski, piemēram dažādi kārumi -

šokolāde, saldumi, vīnogas, sīpoli, ķiploki, rozīnes, daži rieksti, kofeīnu saturoši produkti. Pat neliels vīnogu vai rozīņu daudzums var novest pie neatgriezeniskiem veselības bojājumiem.

Šokolādē par kofeīnu bīstamāks ir teobromīns - jo tumšāka šokolāde, jo bīstamāka, bet gaišajā šokolādē ir ļoti daudz cukura.

"Jāpiebilst, ka kucēni parasti ir izmērā mazi, un šo produktu toksicitāte ir stingri saistīta ar devu - jo mazāks dzīvnieks, jo vieglāk sasniegt toksisko koncentrāciju. Nereti no piena produktiem ir šķidra vēdera izeja, vemšana - tas saistīts ar laktāzes un citu enzīmu trūkumu, kas šķeļ piena produktā esošos cukurus un citas barības vielas. Ir dzīvnieki, kas ļoti labi tolerē piena produktus, taču daļai tiešām ir pietiekami smagas reakcijas, lietojot tos lielos apjomos. 

Kad niez zobiņi...

Tuvojoties četriem mēnešiem, kucēnam sāk mainīties arī zobiņi. Zobiem mainoties, ir jādod pēc iespējas aktīvāk grauzt. "Ja mutē redzam, ka blakus piena zobiņam spraucas jau kaula, tad vēl vairāk dodam maksimāli grauzt, lai aktīvi kustinās piena zobiņi. Ja nebūs notikusi pareiza zobu maiņa, tas pēcāk radīs problēmas. Tā ka skatāmies līdzi savam draugam arī bieži mutē, kas viņu pieradinās arī vēlāk bez problēmām ļaut parādīt zobiņus veterinārārstam,” aicina Līga Arājuma.

Kā ar suņu svaigēšanu?

"Pareizi organizēta svaigēšana sunim nozīmē svaigu, sabalansētu daudzveidīgu un gardu maltīti, savukārt saimniekam - rūpīgus aprēķinus, plānošanu ik dienu. Ja svaigēšanu gatavo pareizi, tad suns tiešām saņem labu barību, bet, jāatceras, ka saimniekam tā ir liela ņemšanās, kas prasa rūpīgu darbu, pietiekami plašas zināšanas un laika ieguldījumu utt. Tā, protams, atšķiras arī pieaugušam sunim un kucēnam. Atšķirība ir  barošanas reižu biežumā nu procentuālo barības devas apjomu attiecībā pret dzīvnieka ķermeņa masu," stāsta suņu eksperte, "Pet City" veterinārārste Nora Dambrova. Vai svaigēšanas metode atšķiras arī dažādu suņu šķirnēm? "Minimāli - galvenā atšķirība varētu būt izbarojamo kaulu un zivju izmērā un veidā - lielam sunim lielāki kauli un veselas zivis vai lieli zivju gabali, mazam attiecīgi mazāki," atbild veterinārārste. 

Protams, viss nav tik vienkārši un nereti saimnieki kļūdās svaigbarības izvēlē un neapzinās, ka tas viss prasīs ļoti daudz laika.

Vai drīkst miksēt komerciālo barību ar svaigēšanu? "Noteikti nedrīkst jaukt sauso barību un jēlo gaļu vienā barošanas reizē - tas noteikti izraisīs gremošanas trakta traucējumus. Ir iespējams atsevišķās ēdienreizēs sunim izbarot sauso barību un svaigo barību (piemēram, svaigā no rīta un sausā vakarā), bet suns pie tā ir noteikti jāpieradina pakāpeniski," atbild svaigēšanas eksperte. 

Alternatīva, protams, vienmēr ir komerciāli saldētās gaļas "kotletes", kas rada nedaudz neērtību (jādomā, vai pa rokai vienmēr būs saldētava vai ledus soma), bet tajās ir profesionāli jau sabalansēta barība atbilstoši suņa vecumam un kategorijai. "Tas noteikti ir vieglāks un ērtāks variants steidzīgiem un aizņemtiem dzīvnieku īpašniekiem, kā arī lielisks starts, sākot suņa barošanu ar svaigo barību. Bet pastāv lielāks bakteriālā piesārņojuma risks nekā cilvēku uzturam paredzētās gaļas izbarošanas gadījumā," aizrāda Nora Dambrova.

Kāda būtu Noras pašas izvēlētā kucēna barošanas metode? "Man ir 9,5 gadus veca garspalvainā taksenīte Roze, kura jau no bērnības tiek barota galvenokārt ar svaigo barību (pēc BARF sistēmas). Esmu gan Rozi pieradinājusi vajadzības gadījumā ēst arī sauso barību un konservus (ceļojumos, karstās vasaras dienās ārpus mājas). Viņas gremošanas trakts ar to tiek galā bez problēmām. Arī tagad kucēna barošanai noteikti izvēlētos tieši svaigēšanu - tā ir lieliski pierādījusi sevi praksē, arvien biežāk dzirdu cilvēku pārsteigumu, uzzinot Rozes vecumu, - neviens nepateiktu, ka viņa jau klauvē pie 10 gadu sliekšņa,"  pieredzē dalās Nora Dambrova.

Nobeigumā mūsu sarunā par svaigēšanu eksperte iesaka: "Vislabākais veids, kā apgūt svaigēšanu, būtu doties pie speciālista, kurš sastādītu dzīvnieka vecumam, svaram un veselības stāvoklim atbilstošu barošanas plānu. Neieteiktu vienkārši palasīt internetā par svaigēšanu un sākt pašrocīgi suņa barošanu šādā veidā, jo informācija ir ļoti dažāda un var būt arī aplama. Jārēķinās ar to, ka sākuma periods nebūs viegls, īpaši, ja izvēlēsieties paši gatavot gaļas maisījumus. Taču, pēc manas pieredzes, ar laiku tas šķiet gandrīz tikpat vienkārši kā iebērt bļodā sauso barību," ierosina veterinārārste. 

Piemēroti barības trauki

Pirmais, kas pirms pašas barības ir nepieciešams, ir kucēna barības trauki. Parasti tie ir divi: ēdienam un dzeramajam ūdenim, kam jābūt kucēnam pieejamam 24 h diennaktī. “Varat ieviest dzēriena traukus arī citās istabās - tas nāks tikai par labu, jo atgādinās kucēnam padzerties,” rādot dažādos ēdiena traukus, stāsta veikala eksperte Līga Arājuma. Tāpat jāpadomā, lai zem ēdiena trauciņiem ir neslīdoša virsma un lai tas novietots pareizā augstumā. “Liela auguma suņiem noteikti jāceļ bļodiņas uz paaugstinājuma,” uzsver Līga Arājuma.

Ir arī tādas lēnās ēšanas bļodas, kas  ir īpaši piemērotas tiem ķepaiņiem, kas barības porciju burtiski “iesūc” vienā mirklī. Šo bļodu dažādie veidojumi liek par barību pacīnīties, kā arī nodrošina to, ka mīlulis barības graudiņus sakošļā. Barības burtiska norīšana var izraisīt atvemšanu un kaitē kuņģim. Tāpat, ja suns ēdienu norij nesakošļājis, graudiņiem nav iespējas pildīt vienu no svarīgām funkcijām – notīrīt zobus un cīnīties ar zobakmeni.

Ir izdomāts risinājums arī suņiem ar garajām, nokarenajām ausīm – tās ir bļodiņas ar augstām maliņām. Ēdot ausis nekritīs bļodā, un tā ļaus kvalitatīvi baudīt maltīti. Saimnieku vidū iecienītas ir arī bļodas, kurās ēdiens vai ūdens iebirst un iztek lēnām. Tās īpaši piemērotas mājdzīvniekiem, kas lielu daļu dienas pavada vienatnē. Bļoda veidota tā, lai katru reizi, kad tā tiek iztukšota, atkal piepildītos no jauna, nepārejot pāri malām.

Nākamajā izglītojošajā rakstu sērijā uzzināsim visu par suņu frizieri jeb grūmeri!

Bet tikmēr noskaties iepriekšējo video sižetus "Floki jautā" un pieseko mazajam korgijam @diorfloki!

Raksts tapis sadarbībā ar PetCity.