Gadījumā, ja kritīs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītais Ministru kabinets, partiju apvienība "Jaunā vienotība" jaunajā valdībā nestrādās, sacīja Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (JV).
Ministru kabineta krišanas gadījumā JV atteiktos piedalīties nākamās valdības veidošanā (4)
Komentējot runas par valdības stabilitāti, politiķis pauda viedokli, ka viena vai otra partija ar "ne pārāk labiem reitingiem", domā, kā to labot, un meklē "grēkāzi".
"Kā vienmēr, labākais grēkāzis ir priekšnieks jeb šajā gadījumā Ministru prezidents,"
teica Šadurskis, vienlaikus uzsverot, ka to viņš ir secinājis pēc "atspulgiem" sociālajos tīklos un medijos.
Viņš minēja, ka par valdības gāšanu, visticamāk, neviena no partijām neizšķirsies. Vienlaikus parlamentārietis norādīja, ka var jau mēģināt valdību gāzt, tomēr nav skaidrs, vai varēs izveidot jaunu.
Šadurskis atklāja, ka JV ir pateikusi, ka valdības gāšanas gadījumā politiskais spēks jaunajā valdībā nestrādās. Tā no sākta gala bijusi partijas pozīcija, akcentēja politiķis.
Par valdības stabilitāti runas bijušas kopš tās izveides brīža 2019.gada janvārī. Kariņa valdības krišana tikusi prognozēta katrā budžeta pieņemšanas procesā, un arī tagad aktualizējušās atsevišķas problēmas, kas apdraudot valdības stabilitāti.
Arī ar koalīciju laika gaitā notikušas pārmaiņas, un no sākotnēji izveidotās valdības ar piecām partijām šogad tika izslēgta partija "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL). Šī pavērsiena rezultātā notika arī atsevišķu būtisku amatu un ministriju pārdale, kas atkal mudināja domāt par nestabilitāti valdībā.
Vienlaikus vakar Latvijas ārstu biedrība pieprasīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".
Gadījumā, ja valdība kristu un JV atteiktos piedalīties nākamā Ministru kabineta veidošanā, atlikušajām trim esošās koalīcijas partijām Saeimā būtu balsu mazākums,
kas nozīmētu, ka valdības izveidošanai būtu nepieciešams piesaistīt kādu no pašlaik opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem - Zaļo un zemnieku savienību, "Saskaņu", PCL vai kādu no jaunajām partijām, piemēram, "Likums un kārtība" vai "Republika", tomēr no šīm jaunajām partijām Saeimā ievēlēto deputātu ir salīdzinoši maz.