:format(webp)/nginx/o/2021/10/27/14169859t1hfe0a.png)
Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkstoši neredzīgu cilvēku. Viņi nesēž savas mājvietas četrās sienās, bet gan ir sociāli aktīvi un bieži dodas arī ielās, turklāt bieži vien arī bez sava asistenta. Ceļu satiksmes noteikumos ir skaidri minētas šādu gājēju tiesības un transportlīdzekļu vadītāju pienākumi pret viņiem, bet vai mēs ievērojam satiksmes noteikumus un rīkojamies pareizi, ja ielas malā stāv cilvēks ar paceltu balto spieķi?
Visdrošākā vieta ielas šķērsošanai ir gājējāju pāreja, bet neredzīgu cilvēku gadījumā - gājēju pāreja ar speciālu luksoforu, kurš apgādāts ar skaņas signālu. Tomēr, kā norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, spēkā esošie noteikumi paredz neredzīgam gājējam tiesības šķērsot ielu arī ārpus gājēju pārejām. Viņam tikai atliek pacelt balto spieķi.
Ceļu satiksmes noteikumu 147. punkts:
Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.
Rīgā vājredzīgo un neredzīgo ciemats atrodas Juglā, kur starp ierastajām ceļa zīmēm ir arī norādes uz to, ka šajā rajonā pārvietojas neredzīgi gājēji un autovadītājiem būtu jābūt īpaši uzmanīgiem. Turklāt, kā jau norādīja Jančevskis, - neredzīgais gājējs ielu var šķērsot arī ārpus gājēju pārejas.
To, vai autobraucēji ievēro baltā spieķa signālu un priekšrocības, LTV raidījums 4. studija skaidroja praktiskā eksperimentā. Vai šoferi apstāsies arī tad, ja gājējs vēlēsies šķērsot ielu vietā, kur tuvumā nav gājēju pārejas? To skaties 4. studijas sižetā.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/10/08/14123040t1hbf45.jpg)