Klimata mērķi un globālā nevienlīdzība. Kas būs COP26 dienaskārtībā?

Kopš iepriekšējās ANO konferences 2019.gadā Austrāliju, Rietumeiropu un ASV skāruši plaši un postoši savvaļas ugunsgrēki, Ziemeļameriku piemeklējis tūkstoš gados lielākais karstuma vilnis, bet Āzijā, Āfrikā, ASV un Eiropā spēcīgas lietavas izraisījušas plūdus.

Eksperti brīdina, ka tikai efektīva rīcība palīdzēs novērst daudz postošāku klimata ietekmi ne tikai uz cilvēci, bet uz lielāko daļu dzīvības uz Zemes.

"Mums nav daudz laika," ziņu aģentūrai AFP norādījis bijušais Lielbritānijas klimata sūtnis Deivids Kings, kurš tagad vada Klimata krīzes padomdevēju grupu.

"Tas, ko mēs darīsim nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, noteiks cilvēces nākotni nākamajā tūkstošgadē," viņš piebilda.

Taču ceļš uz klimata glābšanu ir šķēršļu pilns. Valstis, kas pakļautas spiedienam atdzīvināt pandēmijas izpostītās ekonomikas, turpina subsidēt fosilo kurināmo, pat ja vārdos tās slavē atjaunojamos enerģijas avotus.

Pieaugusi arī jaunattīstības valstu neapmierinātība ar finansējuma trūkumu un nevienlīdzīgo piekļuvi Covid-19 vakcīnām, kas dažiem delegātiem liedz apmeklēt COP26.

Pašreiz pasaulei ir vienvirziena biļete uz katastrofu, pagājušajā nedēļā brīdinājis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

COP26, kas no 31.oktobra līdz 12.novembrim norisināsies Glāzgovā, ir pēdējais un steidzamākais samits desmitgadēm ilgajā diplomātiskajā procesā, kura mērķis ir panākt efektīvus risinājumus cīņai ar klimata pārmaiņām.

2015.gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Taču augustā pasaules vadošās klimata zinātnes iestādes ziņojumā tika brīdināts, ka Zemes vidējā temperatūra 1,5 grādu pieaugumu pēc Celsija sasniegs jau ap 2030.gadu, kas ir desmit gadus agrāk, nekā tika prognozēts pirms trim gadiem.

Šonedēļ publiskotā ANO ziņojumā teikts, ka pat jaunākie, ambiciozākie solījumi samazināt oglekļa emisiju joprojām novedīs pie "katastrofālas" sasilšanas par 2,7 grādiem pēc Celsija.

"Neprāts ir turpināt darīt to pašu, cerot iegūt atšķirīgu rezultātu," norādījis Oksfordas universitātes ģeosistēmu zinātnes profesors Mailss Alens, piebilstot, ka ar šādu ātrumu 2030.gada mērķi tiks sasniegti tikai astoņdesmitajos gados.

Gutērrešs atzinis, ka daudz kas būs atkarīgs no G20 valstu līderiem, kas tieši pirms COP26 tiksies Romā. G20 valstis ir atbildīgas par aptuveni 80% oglekļa emisijas.

"Ja viņi nesaņemsies (..), mēs būsim ceļā uz briesmīgām cilvēces ciešanām," uzsvēris ANO ģenerālsekretārs.

Novērotāji uzskata, ka cerība ir, jo ASV paziņojušas par aizjūras klimata palīdzības dubultošanu, bet Ķīna vairs neatvarēs jaunas ogļu raktuves ārvalstīs.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pagājušajā gadā paziņoja, ka Ķīna centīsies panākt neitralitāti oglekļa emisijā līdz 2060.gadam un iekšzemes emisiju maksimumu "aptuveni 2030.gadā". Taču Ķīna, kas ir pasaulē lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja, vēl nav paziņojusi par jaunajiem mērķiem izmešu samazināšanā.

Sji, kurš pandēmijas laikā nav atstājis Ķīnu, visticamāk, nedosies arī uz Glāzgovu. Konferencē nepiedalīsies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Gaidāms, ka COP26 piedalīsies 120 valstu un valdību vadītāji, tostarp ASV prezidents Džo Baidens, Indijas premjerministrs Narendra Modi, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Austrālijas premjerministrs Skots Morisons.

Paralēli samitam Glāzgovā notiks arī klimata aktīvistu demonstrācijas.

Tā kā nabadzīgākās valstis ir vismazāk atbildīgas par siltumnīcefekta gāzu emisiju, bet visvairāk cieš no tās sekām un nav saņēmušas cerēto palīdzību no bagātajām valstīm, sarunas Glāzgovā aizēnos nevienlīdzība, un COP26 organizatori brīdinājuši, ka konferencē var neizdoties sasniegt cerētos mērķus.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons savas cerības uz Glāzgovu apkopojis ar vārdiem "ogles, automašīnas, nauda un koki", kas nozīmē vienošanos par pakāpenisku atteikšanos no oglēm enerģijas ražošanā, par pakāpenisku atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem, par finansējumu valstīm, kas visvairāk cieš no klimata pārmaiņām, un vienošanos par koku stādīšanu.

Citi konferences uzdevumi ir mazāk skaidri, tostarp attiecībā uz oglekļa tirgus pārvaldību un Parīzes vienošanās noteikumu kopuma pabeigšanu, konkretizējot, kā jāsasniedz mērķi un jāmēra progress.

Taču likmes vēl nekad nav bijušas tik augstas, brīdina eksperti.

ANO Attīstības programma šonedēļ publicēja humoristisku video, kurā redzams dinozaurs, kurš iebrāžas ANO sanāksmē un paziņo, ka viņam šis tas ir zināms par izmiršanu.

"Vismaz mums bija asteroīds. Kāds ir jūsu attaisnojums?" jautā dinozaurs.

We can’t ignore #ClimateChange any longer. Unless we end the excuses, we’ll be another species facing extinction.

Join us and @FrankieTheDino, and let's take #ClimateAction before it’s too late: https://t.co/vf7PQ2oLeR#DontChooseExtinction #COP26 pic.twitter.com/lwAXw4FCYI

— UN Development (@UNDP) October 27, 2021