Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Runā četri dvēseles ārsti: Kā dziedēt salauztu sirdi, kā “pareizi” skumt un kāpēc biedē vientulība?

Foto: Shutterstock, Publicitātes, TVNET kolāža

Andris Akmentiņš reiz kādā ziemīgā dzejolī rakstīja: “Kaut kur dzirdams maziņš “tink”, kad ielūst sirds.” Ja sirds salūšana patiesi būtu dzirdama, tādi “tink” mums apkārt skanētu itin bieži. Teju katrs savā mūžā ir pieredzējis attiecību pārtraukšanu, izjukšanu, šķiršanos un sirdssāpes nelaimīgas mīlestības dēļ; daudzi – pat vairākkārt. Protams, varētu diskutēt un filozofēt par vārdu savienojumu “nelaimīga mīlestība” – vai tā vispār ir bijusi mīla, ja beidzās nelaimīgi?

Aicināju uz sarunu četrus dvēseles ārstus, lai kopīgi ieskatītos patiesībai sejā: Inesi Putnieci – psihodinamiskās-psihoanalītiskās terapijas pārstāvi, Aldi Miglinieku – pāru un ģimenes psihoterapeitu, Evu Ratfelderi, kura praktizē eksistenciālo psihoterapiju, un Ainu Kivilandi – klīnisko un veselības psiholoģi, kura vada smilšu terapijas seansus pieaugušajiem. Speciālisti palīdzēja saprast un salikt pa plauktiņiem, lūk, ko: kā navigēt cauri sērošanas posmiem, ko pavisam noteikti nevajadzētu iesākt uzreiz pēc šķiršanās, kādēļ vientulība ir tik biedējoša un kā atpazīt mirkli, kad ar saviem resursiem vien ir par maz, lai pārdzīvotu attiecību pārrāvumu.

Ko jūs neieteiktu darīt cilvēkam, kam tikko ir izjukušas attiecības pret paša vēlēšanos?

Inese Putniece: – Esot tuvās attiecībās, mēs otru cilvēku parasti “nolasām”. Diez vai tas būs nācis kā zibens spēriens no skaidrām debesīm – mēs abi vienā rītā pamostamies un partneris pēkšņi krāmē koferi, lai dotos tālēs zilajās. Kādā brīdī es vienkārši esmu izvēlējusies neredzēt acīmredzamo jeb izvairījusies skatīt vaigā realitāti – ka partneris jau ar vienu kāju ir projām. Jā, man tas var nepatikt, bet diez vai tas būs pārsteigums.

Ja nu tomēr es esmu mēģinājusi partneri uzrunāt un paust, ka nevēlos, lai mūsu attiecības beidzas, taču nekas nav iznācis un viņš visam pieliek punktu, tas, ko es neieteiktu darīt, – “stalkot” otru sociālajos tīklos vai mēģināt rakstīt. Bieži vien cilvēki salietojas alkoholu (reibumā psihes aizsardzības mehānismi vairs nepilda savas funkcijas), sāk zvanīt, skaidrot attiecības. Ja tas otrs vēl ir ar vainas sajūtu par to, ka mani pametis, un klausās, visdrīzāk tā arī mēs abi divi to “košļeni muļļāsim”, viss ievilksies. Turklāt es sev to iztulkošu tā, ka viņš atsaucās sarunai, tātad cer ar mani kaut ko atjaunot… Bet patiesībā cilvēks vienkārši ir pieklājīgs. Tāpat es ieteiktu atturēties no mēģinājumiem pārlasīt iepriekšējo saraksti, pētīt fotogrāfijas no kopīgiem ceļojumiem un laimīgajiem brīžiem, kur nu vēl “stalkot” otru dzīvesvietā – par to ir paredzēta kriminālatbildība.

Aldis Miglinieks: – Attiecību izjukšana parasti ir saistīta ar spēcīgām emocijām – sāpēm, skumjām, vilšanos, pāridarījumu, vainas sajūtu, mazvērtību. Šīs emocijas mēdz radīt izteiktu trauksmi, kas ietekmē gan domāšanu, gan rīcību. Sajūtot bezcerību, var iestāties rīcības paralīze vai tieši pretēji – ātra, impulsīva darbība. Noteikti nevajadzētu ļauties šiem bīstamajiem stāvokļiem. Vispirms būtu jānomierinās līdz tādam līmenim, lai domas un rīcība ir iespējama.

Nākamais solis jāsper apzinātības virzienā. Kāda tad īsti ir pašreizējā situācija? Vai man pietiek resursu, lai dzīvotu tālāk? Kur šobrīd ir mans spēka avots? Kas man var palīdzēt atjaunot kontroli pār spēcīgajām emocijām? Atbilžu atrašana uz šiem jautājumiem parasti palīdz pirmā šoka pārvarēšanai.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu