/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Pagājušajā nedēļā Polijas un Eiropas Savienības strīds uzņēma jaunus apgriezienus – ES Tiesa lēma uzlikt Polijai soda naudu viena miljona eiro apmērā par katru dienu, kad netiek ņemti vērā tās spriedumi. Pēdējo mēnešu situācijas eskalācija rosinājusi diskusiju pat par to, vai Polijas valdības stūrgalvība nebeigsies ar “Polexit” jeb izstāšanos no Eiropas Savienības.
Kaut gan Polijas valdība noliegusi, ka vēlas izstāties no Eiropas Savienības, dramatiskie scenāriji, kas prognozē Polijas aiziešanu no bloka, ir tiešs rezultāts šīs valdības īstenotajai politikai. 2018. gadā Polijas valdība lēma izveidot Augstākās tiesas disciplināro kameru, kas tiek uzskatīts par skaidru soli, lai pakļautu tiesu sistēmu politiskai kontrolei.
Eiropas Savienības Tiesa lēmusi, ka šāds solis ir klajā pretrunā ar demokrātiskajiem tiesiskuma un tiesu varas neatkarības principiem, un pieprasījusi Polijas valdībai šo palātu likvidēt. Taču Polijas valdība vairākus mēnešus ignorējusi EST lēmumu un 7. oktobrī Polijas Konstitucionālais tribunāls paziņoja, ka atsevišķi Eiropas Savienības līguma panti neatbilst Polijas konstitūcijai. Tas būtībā sagrauj pašus pamatus, uz kā juridiski veidojas dalībvalsts un ES savstarpējie pienākumi.