Aigars Rostovskis: Aizliegt aizliegt! (5)

Līdz šim ir izstrādātas dažādas stratēģijas, bet tās pamatā ir tapušas saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu naudas apguvi kārtējā plānošanas periodā. Visnopietnākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments bija Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030".

Diemžēl politiskā elite šo dokumentu nav ielikusi savā dienaskārtībā un neseko, vai tajā nospraustie mērķi tiek īstenoti dzīvē. Būtībā stratēģija Latvija 2030 ir ielikta kādā atvilktnē un par to vispār ir aizmirsts.

Sabrūkot Padomju Savienībai, Latvija no vienas sistēmas – plānveida ekonomikas nonāca citā - tirgus ekonomikā, kas valsts attīstībai kopumā deva lielu paātrinājumu. Iedzīvotāju ienākumi būtiski palielinājās un valsts budžets desmitkāršojās. Taču jāņem vērā, ka arī mūsu kaimiņvalstis bija nonākušas tādā pašā situācijā. Kāpēc šobrīd kaimiņiem sokas daudz labāk? Domāju, ka lielā mērā pateicoties tam, ka Lietuva un Igaunija ir veikusi mērķtiecīgas aktivitātes, sekojot noteiktām vadlīnijām, iztiekot bez dreifēšanas.

Citas valstis – gan Eiropā, gan citviet pasaulē - tiek atpazītas pēc kādiem noteiktiem sasniegumiem. Tas ļauj šo konkrēto valstu uzņēmējiem veiksmīgāk pozicionēt savu uzņēmumu, produktu vai pakalpojumu starptautiskā līmenī. Piemēram, Igaunija starptautiski tiek atpazīta kā inovatīva informācijas un komunikācijas tehnoloģiju valsts. Savukārt Lietuva ir spējusi straujāk attīstīties uzņēmējdarbībā un pašvaldību vadības līmenī, piesaistot nozīmīgākas investīcijas. Lietuvai netrūkst ambīciju, ir gana daudz pozitīvas nekaunības un jaudīgu darbību eksportā. Kāds ir Latvijas tēls ārpus mūsu valsts robežām? Kādā virzienā mēs stūrējam savu kuģi? Plānojot Latvijas nākotni, noteikti ir vērts izvērtēt abu kaimiņvalstu pieredzi.

Sagaidu, ka konferences "Latvija 2070" ekspertu darba grupas – uzņēmējdarbības, ko vada profesors Mārcis Auziņš, un akadēmiskā, kas strādā Ģirta Rungaiņa vadībā, ieskicēs valsts prioritāros attīstības virzienus. LTRK Latvijas Vīzija galvenokārt ir saistīta ar kvalitatīvu izglītību. Jau šobrīd LTRK aicina uzņēmējus fokusēties uz produktivitāti un eksporta jaudu palielināšanu, tad nākotnes biznesā toni vēl vairāk noteiks gudri cilvēki un gudri uzņēmumi. Visu līmeņu izglītībai Latvijā ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm ne tikai vārdos, bet arī darbos - no kvalitatīvas apmācības pirmsskolas mācību iestādēs, līdz mērķtiecīgam un konkurētspējīgam augstākās izglītības eksportam. Latvijai ir jābūt vietai, kurā top un pulcējas talanti. Runājot par iespējām, uzskatu, ka šobrīd visām pasaules valstīm tās ir samērā līdzīgas.

Talantīgi cilvēki mēdz koncentrēties tur, kur viņiem tiek piedāvātas iespējas realizēties – attīstīties gan uzņēmējdarbībā, gan mākslā, gan sportā u.c. Lielākā konkurence valstu starpā ir par vidi, kurā cilvēki var pašrealizēties. Jo šī vide ir iesaistošāka un atraktīvāka, jo vilkme būs spēcīgāka. Latvijas veiksmes stāsts nav saistīts ar dabas resursiem, bet gan cilvēkkapitālu. Lielākais drauds valstij ir saistīts ar Vīzijas neesamību - ja nav Vīzijas, kurai seko mērķtiecīga darbība, valsts lēnām noasiņo. Tāpat valsti novājina arī bēdīgā demogrāfiskā situācija un nepiedodami lielais emigrācijas vilnis, kas lielā mērā ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Ja mēs paši esam stipri, ja mums ir attīstības stratēģija, tad nav jābaidās no kaimiņu lielvaras. Lielākais mūsu drauds varam būt tikai mēs paši.

Tā kā viena no Latvijas lielākajām problēmām ir birokrātija vai aizliegšanas kultūra, konferences “Latvija 2070“ devīze būs “Aizliegt aizliegt!“.

Dažādām valsts iestādēm vajadzētu vairāk domāt nevis par to, kā aizliegt, bet meklēt un rast risinājumus, kā atļaut. Tad ekonomika attīstītos daudz straujāk un arī korupcijai būtu mazāk telpas, jo legāli būtu daudz ātrāk un efektīvāk.

Diemžēl pats esmu saskāries ar valsts ierēdņu neizdarību un neieinteresētību, kas bremzē valsts attīstību. Piemēram, savulaik uzņēmums Accenture Latvia vērsās pie biznesa augstskolas Turība vadības ar lūgumu izveidot jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju studiju programmu, taču licences saņemšanai bija nepieciešami divi gadi, kas nav pieņemami tirgus ekonomikā.

Ceru, ka Latvija 2070. gadā būs plaukstoša valsts! Man tobrīd būs jau 99 gadi, bet es vēlos to piedzīvot. Manuprāt, tie trīs galvenie vaļi, uz kuriem balstīsies Latvijas valsts pēc teju piecdesmit gadiem, būs izglītība, veselība – gan fiziskā, gan garīgā, gan mentālā, un inovācijas – ne tikai tehnoloģijās, bet arī savstarpējās attiecībās, valsts pārvaldē, izglītības sistēmā, nodokļu politikā, starptautiskajā sadarbībā u.c. svarīgās jomās.