Kristīna Bezrodnaja četrus gadus Dienvideiropā strādāja par stjuarti - taču nevis lidmašīnās, bet gan uz jahtām. Lietuviete stāsta, ka par tādu darbu var tikai sapņot. Jahtu stjuartes ne tikai labi pelna, bet arī var pabūt Eiropas skaistākajās vietās. Tomēr darbam ir arī savas tumšās puses, piemēram, dīvainas klientu kaprīzes un pat seksuāla uzmākšanās.

Kristīna norāda, ka internetā šis darbs bieži tiek idealizēts. Taču labs atalgojums un iespēja ceļot ir tikai viena medaļas puse. Intervijā Lietuvas portālam "15min.lt" viņa atklāti stāsta arī par otru pusi - kādām prasībām topošajām stjuartēm ir jāatbilst un ar kādām neparastām jahtu īpašnieku prasībām viņai nācies saskarties.

Atsaucās uz sludinājumu

Kristīna dzimusi un uzaugusi Viļņā, bet pēc vidusskolas absolvēšanas devās studēt ārvalstīs. Kad Kristīna atgriezās Lietuvā, viņa sāka strādāt biržā. Lai gan darbs bija labs, ilgi nosēdēt mierā viņa nespēja.

Ieraudzījusi sludinājumu, kurā uz vasaras sezonu darbam ārvalstīs tika meklēta jahtas stjuarte, Kristīna nolēma ļauties piedzīvojumam un izlauzties no biroja dzīves, kas viņai šķita nospiedoša.

"Devos uz Itāliju, lai strādātu uz jahtas. Un atpakaļ vairs neatgriezos. Es joprojām ceļoju un patlaban ar draugu dzīvoju Norvēģijā. Uz jahtām strādāju četrus gadus. Visu šo laiku strādāju dienvidos - Itālijā, Francijas dienvidos, Grieķijā," stāsta 30 gadus vecā Kristīna.