Vairāk nekā pusgadsimtu zinātnieki uzskatīja, ka Zemes iekšējais kodols ir cieta, saspiesta dzelzs lode, kuru ieskauj šķidrs ārējais kodols. Tomēr jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Physics of the Earth and Planetary Interiors”, zinātnieki noskaidrojuši, ka planētas iekšējā kodola cietība variējas no cieta līdz pusmīkstam un pat šķidram.
Zemes iekšējā kodolā atklāta pavisam “jauna pasaule” (8)
“Jo vairāk mēs uz to skatāmies, jo vairāk saprotam, ka tas nebūt nav garlaicīga dzelzs bumba. Mēs tajā atklājām pavisam jaunu, paslēptu pasauli,” izdevumam “Live Science” teica seismoloģe Džesika Īrvina.
Savā ziņā Zemes iekšējais kodols joprojām paliek tikpat noslēpumains kā 1864. gadā, kad Žils Verns publicēja savu leģendāro grāmatu “Ceļojums uz Zemes centru”. Tiesa, kopš 1950. gadiem zinātniekiem ir zināms, ka mūsu planēta nav ar tukšu vidu, kā rakstīja Verns. Planētas interjers tomēr joprojām ir maz pētīts. Lielais karstums un spiediens neļauj cilvēkam zondes nogādāt pārāk dziļi pazemē.
“Ja vien ar mūsu planētu nenotiks kaut kas briesmīgs, mums nekad nebūs iespējas tiešā veidā novērot Zemes kodolu,” piebilda Īrvina.
Lai pētītu Zemes iekšieni, seismologi paļaujas uz seismiskajiem viļņiem, kurus rada zemestrīces. Izmērot šīs masīvās vibrācijas, zinātnieki var rekonstruēt ainu, kā darbojas planētas iekšiene. Tas ir līdzīgi kā ar datortomogrāfijas palīdzību tiek izpētīta cilvēka iekšiene.
Jaunajā pētījumā tika apskatītas dažas nesakritības skaitļos un seismisko viļņu mērījumos. Zinātnieki pētīja, kā seismiskie viļņi kurus radīja lielas zemestrīces piecās dažādās pasaules vietās, iet cauri Zemes kodolam un iznāk otrā zemeslodes pusē. Tomēr kaut kas nebija kā gaidīts. Seismiskie viļņi, kuriem bija it kā jāiziet cauri cietam Zemes kodolam, otrā pusē noteiktās teritorijās iznāca novirzījušies.
Novērojumi pamatīgi pārsteidza zinātniekus, jo tie nozīmēja tikai vienu lietu: uzskats par Zemes kodola struktūru nav pareizs.
“Mēs atradām pierādījumus tam, ka kodols ir vietām mīksts un vietām ciets,” stāstīja pētnieki.
Šis pētījums varētu potenciāli izmainīt mūsu izpratni par Zemes magnētisko lauku. To rada Zemes šķidrais ārējais kodols, tomēr arī iekšējais kodols piedalās magnētiskā lauka izmaiņās, rakstīts 2019. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”.