Sedlenieks: Rīcībpolitika jāveido izpētē pamatotos faktos (1)

Sedlenieks norādīja, ka nepieciešams izveidot mehānismu, kurš ļautu veidot izpētē pamatotu rīcībpolitiku gan krīzēs, gan arī citos gadījumos. Covid-19 krīzē varēja redzēt, ka valdība savus lēmumus it sevišķi krīzes sākumposmā veidoja nesistemātiskā un nosacīti tendenciozā veidā, jo lēmuma pieņēmēji balstījās uz saviem pieņēmumiem, iegūstot informāciju pamatā no cilvēkiem sev apkārt, norādīja asociētais profesors.

Piemēram, valdība agrāk bija nobažījusies, ka rīkojas pārāk radikāli un ka cilvēki būtu neapmierināti ar to, taču iedzīvotāju aptaujā izrādījās, ka ir tieši otrādi, jo ap 93% cilvēku norādīja, ka valdības rīcība ir pareiza vai arī nepieciešami vēl radikālāki lēmumi Covid-19 ierobežošanai, atzīmēja Sedlenieks. Viņš norādīja, ka tas liecina, ka lēmuma pieņēmēji acīmredzami skaidri neapzinājās, ka viņu zināšanas nāk no “maza burbuļa”.

Sedlenieks arī pauda, ka nepieciešama ekspertīzes daļas nošķiršana no politisko lēmumu pieņemšanas. Viņš norādīja, ka politiķi savus lēmumus prezentē kā ekspertu ieteiktus, lai gan eksperti ir ieteikuši vairāk vai mazāk ko citu. Politiķi savus lēmumus deklarē kā ekspertu uzskatos balstītus, bet nepasaka, ko tieši eksperti ir teikuši, kā viņu teiktais atšķiras no pieņemtā lēmuma, norādīja RSU asociētais profesors.

Sedlenieks norādīja, ka šāda pieeja no politiķu puses grauj sadarbības pamatu, jo, ja ekspertu teiktais tiek izkropļots vai ļaunprātīgi izmantots, tad arī mazinās viņu vēlmi piedalīties šajā darbā.

Viņš arī atzīmēja, ka liels zaudējums ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologa, Latvijas Universitātes profesora Uga Dumpja aiziešana prom no sadarbības ar valdību.

Sedlenieks arī akcentēja, ka nevar "nolikt malā" un kā dabīgu procesu uztvert to, ka gadiem ilgi uzticība politiskajām struktūrām ir ārkārtīgi zema. Viņš norādīja, ka tagad esam nonākuši pie tā, ka ekonomiskā drošība ir apdraudēta, jo daļa cilvēku nav uzticējušies tam, ko valdība teica.