Latvijā, iespējams, radīti 5,2 miljonu eiro zaudējumi ES budžetam (5)

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Doniks informēja, ka kopš jūnija Eiropas Prokuratūras četri deleģētie prokurori Latvijā ir saņēmuši 38 ziņojumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu būt vērsti pret ES budžetu, un sākti seši procesi. Latvijā šajos sešos procesos kopējie radītie zaudējumi ES budžetam ir aptuveni 5,2 miljoni eiro, norāda prokurors.

Komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) pēc sēdes uzsvēra, ka Eiropas Prokuratūras izveide ir ieguldījums ES finanšu interešu aizsardzībā, lai ātrāk un efektīvāk varētu novērst apdraudējumus ES budžeta līdzekļiem, informēja Saeimā.

"Mēs gaidām un ceram, ka lietu izskatīšana virzīsies raitāk, ja Eiropas deleģētie prokurori iesaistītajās dalībvalstīs gan paši izmeklēs lietas, gan sadarbosies ar nacionālajām izmeklēšanas iestādēm," uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.

"Kā piemērs izceļams Čehijā notiekošais, kuras nacionālā prokuratūra ir vērsusies Eiropas Prokuratūrā, lai izmeklētu tās premjerministra Andreja Babiša atrašanos interešu konfliktā, realizējot ES fondu finansētos projektus un saņemot subsīdijas caur viņam piederošo konglomerātu "Agrofert"," sacīja Tērauda.

Eiropas Prokuratūra ir neatkarīga ES struktūra, kas izmeklē noziegumus, kas skar ES finanšu intereses. Tā sāka darbu šī gada 1.jūnijā un ir pirmā starpvalstu prokuratūra, kura veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pilnīgi neatkarīgi no Eiropas Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstīm.

ES iestādēm un kompetentajām iestādēm 22 dalībvalstīs, kuras ir pievienojušās Eiropas Prokuratūrai, ir pienākums ziņot par jebkādu noziedzīgu rīcību, kas skar ES budžetu.

Eiropas Prokuratūra izmeklē, sāk kriminālvajāšanu, ceļ un uztur apsūdzību par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar pievienotās vērtības nodokli saistītu pārrobežu krāpšanu, kas izdarīti pret ES budžetu.

Eiropas Prokuratūra ir tiesīga uzsākt lietu, ja pamatzaudējumi ES fondu, muitas nodokļa vai vienreizējās plastmasas nodokļa krāpšanas gadījumā ir 10 000 un vairāk eiro, savukārt pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas gadījumā - vismaz desmit miljoni eiro, ja krāpšana skar divas vai vairākas dalībvalstis.