Pavļuta nenotikusī demisija: “A/Par!” pārmet premjera partijas biedriem mediķu organizāciju uzkūdīšanu (17)

Neprofesionāla pieeja Covid-19 radītās krīzes risināšanā, nepārtrauktus pārpratumus un konfliktsituācijas radoša komunikācija un pat Latvijas veselības aprūpes sistēmas graušana. Tā ir vien daļa no pārmetumiem, ko mediķu organizācijas publiskajos paziņojumos veltīja veselības ministram Pavļutam. Sarunās ar premjeru kritizēta arī Veselības ministrijas un tās valsts sekretāres Indras Dreikas darbība. Pirms pusgada ieceļot Dreiku amatā, Pavļuts slavēja viņu kā veselības nozares profesionāli, kuras juridiskās zināšanas līdzēšot uzlabot un sakārtot lēmumu pieņemšanu ministrijā.

Pēc otrdienas vakarā LĀB izplatītā demisijas pieprasījuma, Pavļuts tviterī ierakstīja, ka par šo negaidīto ziņu esot sarūgtināts. Savu sarūgtinājumu ministrs neslēpa arī nedēļas gaitā, kad publicitātes pasākumos viņam par to tika uzdoti jautājumi.

“Politika ir politika. Šī nav pirmā sarežģītā situācija manā politiskajā dzīvē. Man ir bijis jāiet cauri dramatiskiem pavērsieniem. Es kļuvu par ministru, jāsaka, diezgan dramatiskos apstākļos. Es neesmu miera laika ministrs.

Es zināju, uz ko es eju. Es zināju, ka būs ārkārtīgi grūti. Es zināju, ka, iespējams, būs netaisnīgi,” nedēļas vidū pauda Pavļuts.

Dramatiskus pavērsienus politiskajā dzīvē Pavļuts patiešām bija pieredzējis jau pirms astoņiem gadiem, kad bija ekonomikas ministrs. Pēc Zolitūdē sabrukušā lielveikala “Maxima” traģēdijas būvniecības nozari pārraugošais ministrs pats no amata neatkāpās, taču Latvijas Radio tiešraidē uzzināja par toreizējā premjera Valda Dombrovska (JV) demisiju.

Vienā diennaktī no Covid-19 mirušo cilvēku skaits ceturtdien pārsniedza Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo skaitu. Taču sarunās ar premjeru Krišjāni Kariņu Pavļuts savu atkāpšanos no amata nepiedāvāja. “de facto” zināms, ka “Attīstībai/Par!” iekšienē tika vērtēts arī scenārijs Pavļutam demisionēt pašam. To gan neatbalsta apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce: “Es personiski nekādā ziņā nerekomendētu ministram Pavļutam šādu lēmumu pieņemt. Viņš kā ministrs, manuprāt, ir darījis visu savos spēkos un ne tikai savos spēkos, lai pandēmijas situāciju un krīzi risinātu, un tas būtu dziļi negodīgi, ja šajā situācijā, iespējams, ar politisku motivāciju viņu par to censtos sodīt.”

No Pūces teiktā noprotams, ka pārmetumos Pavļutam viņa apvienība saredz koalīcijas partneru pirkstu: “Vai ir pilnīgi godīgi, ka premjera partijas politiķi neformāli iesaistās sarunās ar mediķu organizāciju pārstāvjiem, faktiski viņus uzrunājot un motivējot aicināt pieprasīt demisiju veselības ministram? Es domāju, ka tā nav “Jaunās Vienotības” kopīga politika vai Krišjāņa Kariņa politika, bet šādi soļi ir sperti, un tas ir nepatīkami no koalīcijas attiecību viedokļa.

Bet mēs esam gatavi pragmatiski strādāt kopā tā iemesla pēc, ka pandēmija ir jāapkaro un nav alternatīvu.

Mums tas ir jādara šodien, un mēs nevaram šobrīd nodarbināt Latvijas iedzīvotājus ar politisku krīžu meklēšanu vai kaut kādu intrigu risināšanu.”

Jauna ministra meklēšana varētu ilgt vismaz dažas nedēļas, bet jau tuvākajā laikā valdībai būs jāpieņem lēmumi par to, kā notiks izeja no cietā lokdauna, un lēmumu projekti jāgatavo būs tieši Veselības ministrijai, uzsver Pūce. Viņš arī piebilst, ka “Attīstībai/Par!” nekādus ultimātus premjeram neuzstādot.

Taču uz riskiem, ka Pavļuta atlaišana varētu izraisīt ķēdes reakciju, kas nozīmētu nopietnas grūtības valdībai, sarunā Kariņam norādīja Nacionālā apvienība, stāsta tās Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars: “Jo skaidrs, ka pārmetumi par darbību krīzes laikos nav bijuši vērsti tikai veselības ministra virzienā vien un dažādi viedokļi ir arī par paša premjera spēju šo komandu vadīt šajā laika posmā. Tā kā tas, ko mēs paredzam – ka miera vairāk nekļūs. Un no tāda viedokļa, protams, mēs uzskatījām par savu pienākumu paust savas bažas šajā jautājumā un atgādināt, ka tās rezerves koalīcijas sašaurināšanai gluži vienkārši ir izsmeltas.”

Arī Jaunā konservatīvā partija, lai gan uzskata, ka jautājums par veselības ministra portfeli ir Kariņa un Pavļuta ziņā, tomēr norāda – no malas šis izskatās kā mēģinājums atrast vainīgo.

“Kā mēs zinām, ir atsevišķas nevalstiskās organizācijas, kuras ir paudušas neuzticību un ir izteikušas nepieciešamību pēc veselības ministra nomaiņas. Tāpat mēs varam arī lasīt, ka ir veselības aprūpes jomas pārstāvji, kuri pauž atbalstu un saskata iespēju, ka šis darbs varētu tikt normalizēts un atrasts veids, kā veiksmīgi sadarboties.

Tā kā es no savas puses ceru, ka mēs, uzklausot gan valdības vadītāju, gan veselības ministru, saņemsim atbildes un varēsim rast pareizāko risinājumu,” teic JKP Saeimas frakcijas vadītājs Juris Jurašs.

Šīs pozīcijas koalīcijas partneri uzturēja arī ārkārtas sadarbības sanāksmē ceturtdienas vakarā. Tāpēc Kariņš ierosināja organizēt valdību veidojošo partiju un mediķu organizāciju tikšanos – lai koalīcijas partneri paši pārliecinātos, vai veselības nozare redz iespēju sadarboties ar Pavļutu. “de facto” zināms, ka premjers pēc trešdienas tikšanās ar mediķiem nopratis, ka no prasības pēc Pavļuta demisijas tie neatkāpsies. Savukārt “Attīstībai/Par!” secinājusi, ka vajadzētu sašķelt mediķus jautājumā par demisiju – pašam Pavļutam būtu jāsazinās ar dažādām veselības nozares organizācijām un jālūdz to atbalsts.

Zināmas cerības apvienībai deva arī jaunu elpu guvušās iekšējās nesaskaņas LĀB valdē. Biedrības Covid-19 darba grupa jau iepriekš bija norobežojusies no prezidentes Ilzes Aizsilnieces publiskajiem izteikumiem, piemēram, vēl septembrī viņa bija ieteikusi atcelt sejas masku valkāšanu skolās. Taču nu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis paudis viedokli, ka Aizsilniecei būtu jāatkāpjas, un pieprasīja ārkārtas valdes sēdi, kas lemtu par ārkārtas kongresa sasaukšanu. Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācija paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar Aizsilnieces vadīto LĀB valdi, pārmetot tai Covid-19 krīzes ignorēšanu un politisko interešu dominanti.

Vēl Kariņa organizētās sanāksmes laikā Pavļuts izplatīja paziņojumu, ka ar nozares organizācijām jau esot pārrunājis situāciju un vienojies par ciešāku sadarbību lēmumos par pandēmiju. Sanāksmē, kurā piedalījās vairāk nekā 20 mediķu, viedokļi dalījās – Pavļuta demisijas prasītāji palika mazākumā.

Kariņš pēc sēdes paziņoja, ka dod Pavļutam iespēju darbu turpināt. To, ka mediķu neapmierinātība ar veselības ministru būtu politiķu mākslīgi inspirēta, premjers noliedza:

“Ārstu biedrība – tie ir neatkarīgi cilvēki, kas sastāv Ārstu biedrības valdē, kuri pieņem savus neatkarīgos lēmumus.

Cik es saprotu, Ārstu biedrības iekšienē arī ir domu atšķirības vairākos jautājumos. (..) Ne visas organizācijas vai asociācijas ir šodien apmierinātas. Vairākas aizvien atzina, ka tās uzstāj uz savu prasību uz demisiju. Ministra uzdevums ir pārvarēt šīs domstarpības dialoga ceļā.”

“de facto” zināms, ka uz Pavļuta atkāpšanos turpināja uzstāt, piemēram, Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija. Savukārt atbalstu ministram pauda, piemēram, lielo slimnīcu pārstāvji, norādīja premjers.