Globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu joprojām ir sasniedzams uzdevums, tomēr ceļš uz šo mērķi ir sarežģīts. Jaunākā klimata konference sniegs atbildi uz jautājumu, vai politiskie centieni šī mērķa sasniegšanai būs tikai kārtējā tukšā runāšana, vai arī tie beidzot uzkarsīs ātrumā, kādā uzkarst planēta.

Visu valstu iesaiste ir būtiska. Piemēram, ogles, kas nodrošina 30% no globālajām CO2 emisijām, ir ļoti plaši izmantots resurss tādās valstīs kā Indija un Ķīna. 21 pasaules valsts ir apņēmusies pilnībā pārtraukt ogļu izmantošanu enerģijas ražošanā, tomēr teju visas no šīm valstīm ir Eiropā, kur atrodas vien 5% no visām pasaules ar oglēm darbināmām spēkstacijām.

Ķīnas nesen paustā apņemšanās vairs nebūvēt jaunas ogļu spēkstacijas ir atzinīgi vērtējams solis, tomēr šeit jāņem vērā, ka Ķīna jau šobrīd saražo vairāk nekā pusi no visas pasaules enerģijas, kas tiek iegūta no oglēm.

Pat ja tiek ieviests CO2 nodoklis, tāpat nāksies risināt vēl virkni dažādu jautājumu, piemēram, kur drīkst būvēt jaunas vēja turbīnas, kā vislabāk pārtraukt ogļu spēkstaciju darbību un cik lielā mērā dabasgāze izmantojama kā pārejas perioda energoresurss.