Makrons toreiz atsūtīja Morisonam īsziņu, ka nevarot atzvanīt.
"Vai man jāgaida labas vai sliktas ziņas par mūsu kopīgajām zemūdeņu ambīcijām?" Makrons jautājis šajā īsziņā, kas citēta laikrakstā.
"The Australian" reportieris jautāja Morisonam, kāpēc viņš nolēmis izpaust šīs īsziņas saturu pēc tam, kad Makrons apsūdzēja viņu melos, bet premjers atturējās no tiešas atbildes.
"Es negrasos plaši izteikties par to, bet vienkārši pasaku šo: ar mums sazinājās, kad mēs mēģinājām (..) piezvanīt, un viņš diezgan skaidri lika saprast, ka ir nobažījies par to, ka šī telefonzvana rezultāts varētu būt Austrālijas lēmums neslēgt šo kontraktu," sacīja Morisons.
Morisons arī sacīja, ka Makrons, apsūdzot viņu melos, ir apvainojis Austrāliju.
Vairums Austrālijas novērotāju gan to uzskata par personīgu apvainojumu Morisonam.
Austrālija 2016.gadā izraudzījās Francijas uzņēmumu "Naval Group", no kura grasījās pasūtīt jaunas konvencionālās zemūdenes. Vēl salīdzinoši nesen Austrālijas aizsardzības un ārlietu ministri apstiprināja Francijas kolēģiem, ka iecere joprojām ir spēkā.
Šī līguma noslēgšana bija aizkavējusies par vairākiem gadiem. Sarunas bremzēja dažādas problēmas, arī Austrālijas prasība, lai lielākā daļa ražošanas notiek lokāli un arī vairums sastāvdaļu tiek ražots Austrālijā.
Baidens, Morisons un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 15.septembrī paziņoja par jaunas AUKUS stratēģiskās aizsardzības alianses izveidošanu, kas paredz piešķirt Austrālijai ASV kodolzemūdeņu būvniecības tehnoloģiju, kā arī kiberaizsardzību, pielietojamo mākslīgo intelektu un zemjūras tehnoloģiju iespējas.
Tā rezultātā iecerētā 56 miljardu eiro vienošanās ar Franciju izjuka.
Francija 17.septembrī atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus ASV un Austrālijā, turpinoties strīdam par Austrālijas atteikšanos no zemūdeņu iegādes līguma ar Franciju par labu kodolzemūdenēm, kuras Austrālija iegūs ar ASV palīdzību.