Ministru kabinets apstiprina Latvijas pretterorisma stratēģiju līdz 2026. gadam (1)

Pamatojoties uz terorisma draudu situācijas analīzi, ir noteikti septiņi pretterorisma stratēģiskie darbības virzieni terorisma draudu novēršanai un pārvarēšanai.

Šie virzieni ir starptautiskā sadarbība, radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma novēršana, teroristu rīcības brīvības ierobežošana, terorisma riska objektu aizsardzības pilnveidošana, normatīvo aktu un pretterorisma plānu pilnveidošana, pretterorisma pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju gatavības pilnveidošana un sabiedrības līdzdalība.

Attiecībā uz starptautisko sadarbību, stratēģijā norādīts, ka Latvijai sadarbībā ar citām ES un NATO dalībvalstīm nepieciešams sniegt atbalstu terorisma riska reģionos esošajām valstīm kontrolēt drošības situāciju savā teritorijā. Šī ir Latvijas iespēja sniegt tiešu ieguldījumu starptautisko teroristu organizāciju radītā apdraudējuma mazināšanā.

Ņemot vērā to, ka radikalizācijas novēršanā nacionālā līmenī ir iesaistītas vairākas valsts institūcijas un citi partneri nolūkā nodrošināt radikalizācijas novēršanas pasākumu mērķtiecīgumu, ir nepieciešams veikt iesaistīto pušu darbības koordināciju. Šo uzdevumu pilda Valsts drošības dienesta (VDD) vadītā Radikalizācijas novēršanas starpinstitūciju darba grupa.

Veicot koordinācijas pasākumus, šīs darba grupas ietvaros ir jāievēro elastīga un uz attīstību vērsta pieeja, kas ļauj pēc iespējas efektīvāk reaģēt uz jaunām radikalizācijas un terorisma attīstības tendencēm gan Latvijā, gan Eiropā.

Nepieciešamības gadījumā un īpaši, ja tas veicina riska personu un grupu apzināšanu vai radikalizētu personu identificēšanu, darba grupai vienojoties, jāpiesaista jauni dalībnieki.

Tuvākajos gados ir būtiski sekot un piedalīties kopējās Šengenas zonas vīzu politikas izstrādē, lai nepieļautu pārmērīgu vīzu politikas liberalizāciju. Tāpat regulāri nepieciešams pārskatīt vietējos normatīvos aktus, lai migrācijas procesa kontrolē iesaistītajām iestādēm, tostarp valsts drošības iestādēm, būtu pietiekami daudz instrumentu nepamatotas personu pārvietošanās novēršanai, teikts stratēģijā.

Sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm un komersantiem VDD nodrošina informācijas apmaiņu par aizdomīgiem darījumiem, zādzībām vai pazušanas gadījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, koordinē iesaistīto institūciju un privāto komersantu sadarbību.

Aktuālā informācija par sprāgstvielu prekursoru apriti valstī sniedz VDD iespēju preventīvi nodrošināt šādu sprādzienbīstamu materiālu nenonākšanu teroristiski tendētu personu rokās.

Lai sistēma funkcionētu efektīvi, ar noteiktu regularitāti ir nepieciešams atjaunot informāciju par aktuālo situāciju tirgū, apzinot jaunus komersantus, kas veic darbības ar prekursoriem. Eksperti uzskata, ka ir jāveic šo komersantu izglītošana par pastāvošajiem riskiem un nepieciešamo rīcību, konstatējot aizdomīgus incidentus.

Tāpat jāstiprina arī iesaistīto tiesībsargājošo institūciju amatpersonu izpratne par komersantu atbildību atbilstoši apstiprinātajam normatīvajam regulējumam un administratīvās atbildības piemērošanu, organizējot dažādas apmācības un iesaistot tās komersantu pārbaudēs.

Izveidotās sistēmas attīstībai nepārtraukti nepieciešams izglītojošs un individuāls darbs ar terorisma riska objektos par drošību atbildīgajām amatpersonām, kā arī apsardzes personālu objektos, organizējot regulāras apmācības un informatīvus seminārus.

Objektu gatavību reaģēt uz aizdomīgām aktivitātēm vai teroristu uzbrukumiem jāpilnveido, organizējot dažādas pārbaudes mācības gan teorētiskā, gan praktiskā līmenī.

Ņemot to vērā, neskatoties uz zemu terorisma draudu līmeni Latvijā, masveida pulcēšanās vietu uzturētājiem un valdītājiem nepieciešams regulāri pilnveidot izpratni par kopējo apdraudējumu šādiem objektiem, rīcību apdraudējuma gadījumā un ikdienas drošības nodrošināšanas būtiskumu, organizējot apmācības un treniņus.

Arī turpmāk ir jāiesaistās dažādu publisku pasākumu plānošanā, nodrošinot visaptverošu pieeju drošības pasākumu ieviešanā. Tāpat jāveicina izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas paredz atkarībā no pasākuma mēroga, dalībnieku skaita un citiem parametriem publisku pasākumu organizatoriem izstrādāt un saskaņot ar atbildīgajiem dienestiem pasākuma drošības plānus.

Pretterorisma mācību organizēšanai jāvelta īpaša uzmanība, pilnveidojot iesaistīto dienestu izpratni par noteiktajiem reaģēšanas algoritmiem. Pārbaudot procedūru reālo pielietojumu, amatpersonas būs sagatavotas un spējīgas efektīvi reaģēt krīzes gadījumā, pieaugot apdraudējuma līmenim.

Attiecībā uz sabiedrības izglītošanu arī turpmāk VDD izstrādās un izplatīs dažādus informatīvus materiālus par terorisma draudu tematiku.

Stratēģijā teikts, ka Latvijā terorisma draudu līmenis ir zems. Nozīmīgākos riskus rada atsevišķu personu radikalizēšanās, kontaktu veidošana ar ekstrēmistisku un teroristisku organizāciju pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī tie Latvijas musulmaņu kopienas locekļi, kuri iepriekš aizceļoja uz Sīriju un Irāku, pievienojoties teroristiskajam grupējumam "Daesh".

Līdz šim Latvijā dzīvojošo musulmaņu kopienas darbība nav veicinājusi radikalizācijas tendenču pieaugumu. Tomēr VDD redzeslokā regulāri nonāk atsevišķas personas, kuras izrāda interesi par teroristu organizācijām un islāma radikālo interpretāciju. Šo personu interesi lielā mērā nosaka kontakti starptautiskajā vidē.

Viena no galvenajām radikalizācijas riska grupām joprojām ir jaunie musulmaņi jeb konvertīti. Latvijas musulmaņu kopienas lūgšanu namos sludinātā islāma interpretācija neveicina konvertītu radikalizāciju.

Prognozes liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijā nav gaidāms terorisma draudu pieaugums. Līdz ar to nozīmīgākais risks arī turpmāk būs atsevišķu Latvijas iedzīvotāju radikalizēšanās un iesaistīšanās teroristiskās aktivitātēs.

Pēdējo gadu pieredze gan skaidri parāda, ka terorisma draudu attīstību Latvijā ietekmē arī notikumi Eiropā un pārējā pasaulē, ko apliecina vairāku Latvijas iedzīvotāju tieša iesaistīšanās bruņotajā konfliktā Sīrijā un Irākā. Interneta un brīvās ceļošanas sniegtās iespējas šos riskus nākotnē tikai pastiprinās.