Unikāls Dienvidamerikas arheologu atradums. Uz 1000 gadus senas peruāņu nāves maskas atrastas labi saglabājušās cilvēka asinis (1)

Maska atradās kāda 40-50 gadus veca augstdzimuša vīrieša kapavietā. Pēc atrastā skeleta varēja secināt, ka viņš apglabāts sēdus un krāsots ar spilgti sarkanu krāsu.

Nesen veiktajās analīzēs pētnieki secināja, ka uz zelta maskas papildus sarkanajam pigmentam ir arī proteīni, kas sastopami putnu olās un cilvēka asinīs.

Sikānas kultūra bija ekonomiski un sociāli augsti attīstīta sistēma ar vienotu reliģiju un tempļiem, kas pastāvēja līdz 14. gadsimtam. Ap 900.-1100. gadu tika radīti neskaitāmi priekšmeti no zelta, ko lielākoties apglabāja kopā ar augstmaņiem.

Sikānas kultūrai ir specifiskas apglabāšanas tradīcijas, un tieši pēc pozas, kādā apglabāts aizgājējs, varēja noteikt tā piederību konkrētai sabiedrības kārtai.

1990. gadu sākumā arheologu un muzeju darbinieku grupa slavenā japāņu antropoloģijas profesora Izumi Šimadas vadībā veica kapeņu izrakumus, atrodot vīrieša, divu jaunu sieviešu un bērnu skeletus.

Sievietes bija nostatītas dzemdētājas un vecmātes pozās, savukārt virs viņām novietoti divu jaundzimušu bērnu skeleti.

Tāpat atrada zeltlietas un masku ar sarkanu pigmentu, domājams, sarkanu minerālu. Pētnieku komandu ieinteresēja, kāds materiāls izmantots krāsas saistvielai, lai tā turētos uz maskas vairāk nekā 1000 gadu.

Pētījumā ar infrasarkano staru ierīci tika analizēts maskas paraugs, atklājot proteīnu klātbūtni. Noskaidrojās, ka tajā atrasti seši dažādi cilvēka proteīni, tostarp albumīns un imūnglobulīns G jeb asinīs sastopamās antivielas.

Savukārt no putna olas bija atlicis olas baltumā esošais ovalbumīns, kas diemžēl bija tik sadalījies, ka nebija iespējams noteikt šā putna sugu.

Vistuvākais ir minējums, ka tā bija muskuspīle.

Cilvēka asins klātbūtne uz maskas un paša skeleta apstiprina pētnieku teoriju, ka tas ir darīts, lai augstdzimušais pārdzimtu nākamajā dzīvē, bet maska savukārt simbolizē dzīvības spēku.