Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī tiešsaistē pieejamajām grāmatām un ziņu portālu abonementu sadaļai.
Arī ziņu portālu abonementiem plāno piemērot PVN samazināto 5% likmi (1)
Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumprojektiem.
Pievienotās vērtības nodokļa likums tiks papildināts ar normu, ka tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot grāmatām un preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumiem vai publikācijām, tajā skaitā abonentmaksai, piemēros 5% pazemināto likmi.
Priekšlikumu par samazinot PVN likmi tiešsaistes režīmā vai lejupielādētām grāmatām iesniedza gan "Republikas" biedri, Saeimas deputāti Kaspars Ģirģens, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis un Ēriks Pucens, gan atsevišķi arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Jau iepriekš likumprojektā bija paredzēts noteikt, ka grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā. Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.
Samazināto 5% likmi paredzēts piemērot grāmatu (tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu) piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.
Atbilstoši kultūras ministra priekšlikumam samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā (tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot) izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju (tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē) piegādei, kā arī to abonentmaksai.
Samazinātā likme netiks piemērota tādu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, kuri ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no videosatura vai mūzikas.
Samazināto 5% likmi piemēros arī grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu iespieddarba un elektroniska izdevuma formā pielikumiem, kas tiek pievienoti bez papildu maksas un ir to neatņemama sastāvdaļa, ja pielikumā ievietotā informācija papildina iespieddarba vai elektroniskā izdevuma sniegto informāciju un nebūs ar tādu augstāk minēto saturu, uz kuru samazinātā likme neattiecas.
Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas (KM) iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.
KM iepriekš skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES) - vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6% un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.
Tāpat KM atzīmēja, ka atsevišķās ES valstīs grāmatām noteikta 0% PVN likme. Latvijā grāmatām PVN samazinātā likme 5% apmērā tika piemērota līdz 2009.gadam, kad tā tika palielināta sākotnēji līdz 21% un pēc tam samazināta līdz 12%.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par izdevējdarbību Latvijā, kopš 2009.gada ikgadēji samazinās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža. Pēc CSP datiem 2020.gadā izdoto grāmatu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 14,2%, savukārt tirāžu skaits - par 26,0%, sasniedzot zemāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Kā piemēru KM minēja Igauniju, kurā iedzīvotāju skaits ir 1,325 miljoni un grāmatām tiek piemērota 9% PVN samazinātā likme, tiek izdoti 3634 grāmatu nosaukumi gadā, savukārt Latvijā uz 1,92 miljoniem iedzīvotāju tiek izdoti 1805 grāmatu nosaukumi gadā, tātad, uz vienu iedzīvotāju Latvijā tiek izdots par 180% mazāks grāmatu skaits nekā Igaunijā.
"Rezultātā aizvien sarūk grāmatu piedāvājums Latvijas sabiedrībai, kas rada draudus gan kultūras daudzveidībai un pieejamībai, gan latviešu valodai, ņemot vērā, ka grāmatas aizvien ir viens no nozīmīgākajiem valodas nesējiem un attīstības veicinātājiem," norādīts likumprojekta anotācijā.
KM uzsvēra, ka masu mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas. Tas, KM ieskatā, apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas un kultūras balsta pastāvēšanu un iespēju sabiedrībai saņemt daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu informāciju.
Skaidrojot situāciju KM norādīja, ka ir nepieciešams grāmatām un preses izdevumiem iespieddarba un elektroniska izdevumu formā noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā, tādējādi veicinot to pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, stabilizējot to skaitu, tirāžas un cenu pieejamību, rezultātā nodrošinot plašāku sabiedrības piekļuvi augstvērtīgai un uzticamai informācijai.