Ziņu medijs TVNET turpina vēstīt par nozīmīgu labdarības projektu. Septiņpadsmit gadus vecās Dārtas mamma telefona sarunai tiek noķerta uzreiz pēc atvaļinājuma. Vlada saka, ka mums ir ļoti paveicies viņu dzirdēt šādu, jo uz neilgu brīdi ir, vienkāršiem vārdiem runājot, uzlādējusi baterijas, kuras diemžēl pavisam drīz jau atkal nosēdīsies! Šādas reizes - kad var atļauties kaut uz brīdi atvilkt elpu, ir ļoti reta parādība.
Neskatoties uz to, ka Dārtai ir autiskā spektra traucējumi no mazotnes, mamma Dārtu ir mācījusi būt patstāvīgai. Jāuzsver, ka Dārta ir tik ļoti mājas bērns! Jo
iespēju Latvijā Dārtai nav, kā tikai atrasties mājas aprūpē, kas, protams, rada izaicinājumus meitenes ģimenei. Latvijā diemžēl nav bijusi un nav tāda vide, kas būtu radīta tam, lai mamma kaut uz brīdi varētu atstāt Dārtu,
lai atgūtu spēku un enerģiju turpmākajām dienām. Jo, ja būtu, tad Dārtai pavisam noteikti jau no mazotnes būtu kaut ieskice priekšstatā par tik ikdienišķu apgalvojumu - dzīvot neatkarīgu dzīvi. Dārtas mamma uzsver, ka vēlas būt laimīga mamma visiem saviem bērniem. Bet ikdienas rūpes un pārdzīvojums par Dārtu tomēr gūst virsroku. Tas nes līdzi smagumu un milzīgu jautājumu gūzmu par to, kas un kā būs tālāk. Tas liek sašļukt! Dārta ģimenē ir ļoti mīlēts bērns, tāpat kā brālis un māsa.” Vienmēr atbalstām viens otru!” uzsver Vlada. Pēc tam smagi nopūšas, uzdodot jautājumu: ”Cik bieži un cik ilgi es varu lūgt Dārtas brālim pieskatīt māsu manas prombūtnes laikā? Apzinoties, ka katra šāda reize atņem maniem pārējiem bērniem laiku pievērsties saviem mērķiem, lai kļūtu par labiem, zinošiem profesionāļiem un savas ģimenes pavarda turētājiem? Es kā mamma nedrīkstu liegt dzīves sniegtās iespējas Dārtas brālim un māsai. Viņiem ir jādzīvo, jāizdzīvo un jāizbauda sava dzīve!