Lai arī man vienmēr iet labi un neatceros, ka iepriekš jebkad būtu juties nomākts ilgāk par piecām minūtēm, jāteic, ka pēdējais pusotrs gads pamanāmi iedragājis arī manu emocionālo pašsajūtu. Nostiprinājusies iespaidīga apātija, retās cilvēku satikšanas dēļ pazudušas socializēšanās un komunikācijas prasmes, bet pie sēdēšanas dzīvoklī pierasts tik ļoti, ka diskomfortu sāk radīt pat došanās uz veikalu vai kādu pastaigu taku brīvdienās. Ko iesākt?

Nevaru nedz noliegt, nedz arī apstiprināt, ka instinktīvi pirmais risinājums, kas iešaujas prātā, ir saistīts ar raudzēšanu un destilāciju. Respektīvi – man viens čoms stāstīja, ka viņam tā esot... Šāds solis katram īstenam latvietim iekodēts dzīvesziņā un ielikts šūpulī, tāpēc nav nekas pārlieku pārsteidzošs. Tas, protams, nav pārāk veselīgs risinājums un ilgtermiņā dažiem var sagādāt vēl lielākas problēmas, tāpēc, draugi, – lietosim apzinīgi.

Nākamais solis ir jauniegūto un neierasti lielo brīvā laika daudzumu (nekur ārā iet jau tā īsti nedrīkst) veltīt savu kulinārijas talantu un prasmju attīstīšanai. Un pavei – pēkšņi mājās pusdienās tu ēd nevis aplietu roltonu vai desmaizes, bet gan paša gatavotu baraviku risotto, plucinātas cūkgaļas burgeru, tom kha zupu vai “mac n cheese”.

Protams, arī gastronomisku izvirtību piekopšanai ilgtermiņā ir savas tumšās puses – tu sāc gatavot tik garšīgi, ka vienas porcijas vietā nākas apēst vismaz divas. Rezultātā jau tā pusdepresīvajam garastāvoklim bonusā ierodas arī lieki kilogrami, kas nekādi neuzmundrina un neliek justies labāk. Sekojoši – arī šeit ar lietošanu jābūt ļoti prātīgam.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X