Politologs: "Deputātu kvotas" ļauj lēmējvarai piedalīties budžeta sadalē, lai gūtu labumu saviem vēlētājiem (1)

Rajevskis atzīmēja, ka "deputātu kvotas" Latvijā vienmēr ir bijušas. "Kvotas" izkaro deputāti, lai pēc tam varētu saviem vēlētājiem parādīt to, kā savu labo darbu. Rajevskis pieļāva, ka Latvija ne ar ko neatšķiras no citām valstīm, kur politiķi lemj par publiskās naudas sadali caur budžetu.

Runājot par to, kā koalīcijas aktivitātes šajā virzienā izskatās pirms vēlēšanām, politologs norādīja, ka vēlētājiem ir patīkami sajust, ka kaut kas ir izdarīts uz "kvotu" rēķina. Rajevskis gan atzina, ka ne vienmēr ar pārliecību var teikt, ka vēlētāji zina, kas ir naudas gādātājs.

"Domāju, ka tā ir problēma, jo bieži vien kaut kas tiek izdarīts, bet lielākā daļa vēlētāju nemaz nezina, ka tā ir "kvotu" ietvaros pārdalīta nauda

un ka kāds deputāts, cīnoties par vēlētāju balsīm, to ir izkarojis. Nedomāju, ka tur ir tieša korelācija. Manuprāt, ja politiķis spēj izkarot naudu saviem vēlētājiem un aiznest ziņu, ka tieši viņš ir tas, kas to ir paveicis, tad tas dod plusiņu, nelielu, bet tomēr," teica politologs.

Viņš uzsvēra, ka ir vesela virkne partiju, kas lamājušas citas par "deputātu kvotām",

tomēr, tikuši pie varas, kritizētāji nesmādē šo naudas sadali. Rajevska ieskatā, partijām būtu jāpiedomā pie tā, ko tās lamā un kas notiks tad, kad tās nonāks pie varas.

"Tā ir partiju iedoma, ka visiem ir īsa atmiņa un ka neviens neatcerēsies, ka paši lamātāji iegrābj roku budžetā, lai varētu kaut kādām lietām atvēlēt līdzekļus. Protams, tas izskatās savdabīgi, bet es domāju, ka tas nav nekas īpatnējs. Tā ir diezgan ierasta lieta," uzsvēra Rajevskis.

Kā ziņots, Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Budžeta papildināšanai tika iesniegti vairāki simti priekšlikumi. Valdība ir atbalstījusi koalīcijas partiju deputātu iesniegtos priekšlikumus 2022.gada budžetā par kopumā 1 981 378 eiro. Šie līdzekļi paredzēti virknei salīdzinoši nelielu projektu, un šāda veida naudas piešķīrumus mēdz dēvēt par "deputātu kvotām". Savukārt nevienu opozīcijas deputātu priekšlikumu 2022.gada budžetā valdība neatbalstīja.

Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paziņoja, ka jautājums par tā saucamo "deputātu kvotu" atjaunošanu esot Saeimas, nevis valdības atbildība, jo budžetu pieņem Saeima, un deputātiem ir ne tikai tiesības par to balsot, bet arī iesniegt priekšlikumus.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka budžetu pieņem Saeima. "Valdība izstrādā, valdība izsaka savu viedokli par dažādiem priekšlikumiem, bet gala lēmumu pieņem Saeima plenārsēdē," atbildību par "deputātu kvotām" neuzņēmās premjers.