Lai drēbju kalni mūs neaprok!

Vasaras kleita, kurā grūti iespraukties, Gaujas takas izskrējušas kedas ar nomītu zoli, no modes izgājušas džinsu bikses, krekliņš ar "Troņa spēļu" simboliku, izstaipīta soma. Izmestas atkritumos, šīs lietas tiktu noglabātas poligonā, lai gan kādam pasaulē tās var noderēt.

Latvieši šķiro "pārāk labas" drēbes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aplēses liecina, dažāda mēroga infrastruktūra (pamatā konteineri) tekstila atkritumu savākšanai šobrīd pieejami 60 vietās Latvijā. Pagaidām šķirošanas konteineru uzstādīšana balstās uz brīvprātīgu uzņēmēju iniciatīvu. Viens no tādiem ir SIA "Eco Baltia vide” pilotprojekts, kura ietvaros sadarbībā ar citiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem Latvijā uzstādīts vairāk nekā 100 speciālu tekstila šķirošanas tvertņu.  Vairāk nekā divu gadu laikā uzņēmums savācis vairāk nekā 2000 tonnu lietotu tekstilmateriālu.

Ja Rīgas, Mārupes, Babītes, Siguldas un citu Pierīgas teritoriju iedzīvotājiem sarkanie lietotā tekstila šķirošanas konteineri ir teju rokas stiepiena attālumā un tekstilizstrādājumu nodošana kļuvusi par ikdienas ieradumu, tad vairākumā citu reģionu pilsētās tā ir jauna prakse. Pirms neilga laika košās tekstila šķirošanas tvertnes parādījušās Kurzemē. "Mums ir sadarbības partneri visos reģionos, izņemot Latgali, kur tekstila šķirošanas infrastruktūra varētu tikt izveidota nākamgad," stāsta SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Sabiedrības interese par nevajadzīgā apģērba šķirošanu izrādījusies pat necerēti liela, tāpēc uzņēmuma vadītājs prognozē, ka šogad savāktais tekstila daudzums pārsniegs 1000 tonnas.

Pēc gada visā Latvijā būs jau ap 1000 šādu konteineru.

Kāds ir saziedoto lietu tālākais ceļš? Tekstila izstrādājumi, kas ir sliktā stāvoklī, diemžēl nonāk atkritumos, bet lielākā daļa tiek sašķiroti un nogādāti uz Āfriku un Pakistānu atkārtotai valkāšanai. Daļa tiek novirzīta arī pārstrādei. Neliela nodoto lietu daļa tiek nodota labdarībā.

Kāpēc ir būtiski, lai tekstils nenonāktu atkritumos? 3–5% no poligonos noglabātā atkritumu apjoma ir tekstilizstrādājumi, bet sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā.

"Mēs uztraucamies par to, ka mežā nonākusi PET pudele nesadalīsies desmitiem gadu, bet arī mūsu džemperis ir tā pati plastmasas pudele, tikai citā veidolā," saka Jānis Aizbalts.

"Klupšanas akmens" - saplēsts, bojāts vai netīrs apģērbs, ko reizēm kāds iemet konteinerā, tomēr kopumā konteineru saturs kļūst aizvien labāks. Jānis Aizbalts stāsta, ka sašķiroto materiālu kvalitāte pieaug - cilvēki nodot lietojamas, tīras, pat jaunas lietas. "Vēl nesen atkritumu poligonā nonāca 40% no sašķirotā tekstila, bet šobrīd izmest nākas vien 20-25%. Iespējams sākumā cilvēki skapjus iztīrīja no desmitiem gadus vecām lietām, un tagad nodod jau gluži labas lietas - tik labas, ka Skandināvijā tādas vēl nēsātu." Jānis Aizbalts saka, ka, no vienas puses, tas priecē, no otras, modelis "nopērc, panēsā, izmet" nav tas, uz ko virzīties ilgtermiņā, tāpēc aicina, pirms izmet, tomēr apdomāties un piedāvāt lietu radiem un draugiem.

"Mēs tik ļoti "pavelkamies" uz "fast fashion", ka sākam šķirot, gribot nomainīt uz citām, jau pārāk labas, gandrīz jaunas lietas."

Baltijas valstīs tekstila pārstrādes ražotnes pagaidām nav. Tuvākās atrodas Vācijā, Nīderlandē un Somijā. "Lai veidotu efektīvus pārstrādes objektus, nepieciešamas stabilas un pietiekami apjomīgas plūsmas, bet Latvijā neradām tik daudz tekstila izejmateriālu, lai veidotu pārstrādes rūpnīcu uz vietas," skaidro VARAM.

"Eiropā ir dažas rūpnīcas, kur tekstilu pārstrādā un tālāk izmanto mēbeļu un auto rūpniecībā, kā pildījumu gultām, dīvāniem, krēsliem un attiecīgi auto sēdekļiem. Savukārt pārstrādātā tekstila šķiedra atgriežas tekstilrūpniecībā," stāsta Jānis Aizbalts. Tomēr pārstrāde ir tikai viens no nolietotā tekstila iespējamajiem ceļiem. Videi draudzīgāks risinājums ir dot lietai otru iespēju second hand veikalos. "Ja līdz šim Latvijas lietoto preču veikalos, kur ir lietas no Nīderlandes un Lielbritānijas, ar savu kvalitāti nevarējām iekļūt, tad šobrīd situācija ir mainījusies. Vietējie tirgotāji ir pamanījuši, ka kvalitāte ir mainījusies, un izrāda interesi lietām, kas nonākušas pie mums," turpina uzņēmuma vadītājs.

Tikmēr Latvijas iedzīvotāju saziedotās lietas labprāt savās lietoto preču bodītēs redzētu arī Polijas uzņēmēji, kas saka, ka tās ir tik labas, ka burtiski "tiek izrautas no rokām".

Nākotnē uzņēmums plāno atvērt arī savu lietoto preču veikalu.

Mūsu tekstils dodas uz Āfriku un Pakistānu

Lai izsekotu nodotā tekstila tālākajam stāstam, dodamies uz Tukumu - "Eco Baltia vide" riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu - modernāko Baltijā, kur atrodas arī tekstila šķirošanas centrs. Mēnesī te nonāk ap 100 tonnām tekstila. Centrā strādā 20 cilvēki.

Tekstila šķirošanas cehā drēbju aisbergi un piramīdas, pie kurām akurāti saliktas arī nestandarta lietas - slidas, katli, paklāji. Pie tā sauktā "skapja" uz paaugstinājuma stāv Sarmīte Kļaviņa - viena no piecām sievietēm, kuras uzdevums ir sašķirot te nonākušo tekstilu. Hops, ar veiklu rokas kustību viņa paņem paciņu, atver, un no tās izveļas brīnumi - sudraboti šorti, zaļa žakete, kleita ar ziedu rakstu.

Vieglā, gaisīgā vasaras kleita iekrīt "Āfrikas sektorā", bet silta bērnu kleitiņa pie lietām, kas ceļos uz Pakistānu. Apģērbu Sarmīte šķiro, vadoties pēc instrukcijas: "Uz Āfriku dodas plānas, vieglas drēbes, bet Pakistānas bērniem siltākas drēbītes." Jautāta par neparastākajiem atradumiem, Sarmīte smejas: "Izprecinājām dažas afrikāņu meitenes! Ir bijušas skaistas kāzu kleitas, ko nosūtījām uz Āfriku." Gadās arī karnevāla tērpi, kas, cerams, iepriecinās bērnus Pakistānā.

"Pie mums nonāk vakarkleitas, neparastas kurpes no skatēm," stāsta Sarmīte.

Darbs viņai patīk - esot gan radošs, gan ļaujot "izvingroties". "Katrai drēbei ir savs stāsts. Priecājos, ja gadās glītas drēbītes bērniem. Ja ir kas neparasts, parādu kolēģēm." Mīnuss šajā darbā: "Daži cilvēki ir "sivēnīgi" un iemet konteinerā tukšās pudeles, netīrumus." Sarmīte saka, ka, zinot, no kurienes ieradusies automašīna ar ziedojumiem, varot paredzēt, kāda būs lietu kvalitāte. No Mārupes un Babītes nāk modernas, gluži labas lietas, bet no lauku reģioniem "švakākas". Brīnos par lielo maisu ar zeķēm - kam tās noder? Arī zeķes tiek sūtītas uz Pakistānu.

Sarmīte stāsta, ka gadās veseli auduma baķi, no kuriem acīmredzot atbrīvojies kāds izputējis veikalnieks. Maisos ir palagi, aizkari, spilveni, ādas jakas un pat kažoki - tātad viss, kas mūsu skapjos.

Pat kurpe bez pāra kādam noder

Pamanu džinsu Everestu. Džinss ir viens no planētas ienaidniekiem, jo tā ražošanā tiek patērēti milzu resursi - lai taptu vienas džinsu bikses, vajag aptuveni 7000 litrus ūdens. Savukārt, lai džinss izskatītos tāds, it kā būtu nēsāts 20 gadus, auduma krāsošanai un balināšanai tiek izmantotas daudzas ķīmiskās vielas. Izrādās, ka bikses, kuru stāvoklis ir labāks, tiks sūtītas uz Āfriku, caurās - uz Pakistānu. "Mums ir pozīcija "vieninieki" - apavi, kas ir pa vienam," stāsta "Eco Baltia vide" administratīvā vadītāja Solvita Paramonova.

"Kad šie apavi nonāk Pakistānā, tie tiek izbērti lielā kaudzē. Cilvēki atrod divas līdzīgas kurpes un nēsā."

Arī spilveni un segas tiek sapresēti un sūtīti uz Pakistānu.

Uz lielo grāmatu kaudzi žēl skatīties. Vai arī tās nevienam nav vajadzīgas? Jā, grāmatas tiek pielīdzinātas kartonam, apliecina vadītāja. Tomēr labā ziņa: ne mazums ir grāmatu krievu valodā, par kurām interesi izrādījuši Pakistānas pārstāvji.

Solvita saka, ka uzņēmums ir atvērts jaunām idejām - ja māksliniekiem vajadzīgas lupatas instalācijām vai, piemēram, somu, svārku šūšanai vai citām radošām izpausmēm, tās iespējams atrast centrā - Tukumā. "Svētku laikā dažādas lietas mums lūdz labdarības iestādes, arī bērnunami. Viņi iedod sarakstu, kas vajadzīgs, un mēs cenšamies piemeklēt pašu labāko."

Pie lielās tekstila preses šodien Kaspars. Viņš ierastām kustībām saliek drēbes, nospiež pogu, un audums tiek sapresēts tik ciets kā akmens.

400 kilogramu smagās ķīpas tiek iesaiņotas, ievietotas kuģa konteinerā un reizi divās nedēļās dodas pāri okeānam. Vienā kuģa konteinerā ir līdz 56 ķīpām.

Vasara tekstila šķirošanas cehā esot klusāks periods, jo cilvēki sauļojas, peldas, laivo, tāpēc mājās skapjus nerevidē. Turpretim rudenī, kad cilvēki atbrīvojas no iepriekšējās sezonas drēbēm, šķirošana Tukuma cehā uzņem apgriezienus, jo piegādāto kravu apjoms pieaug. Solvita stāsta, ka no Rīgas un Pierīgas šurp katru dienu tiek piegādāts ap 3 tonnām tekstila. No reģioniem krietni mazāk - tomēr galvenais, kas priecē, - cilvēki vairs neizmet lietas, viņiem ir vēlme nevajadzīgās lietas šķirot un nodot tālākai lietošanai vai pārstrādei.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu